Kokneses pagasta “Vecbordzēnos” saimnieko Līga un Pēteris Bilinski. Saimniecība ir Lobes ezera krastā un robežojas ar bijušo Ogres rajonu. Te ierīkota laivu bāze, kempings, laukums sporta aktivitātēm, var makšķerēt vai vienkārši labi pavadīt laiku.
Tālu no centra“Vecbordzēnos” ierodos tveicīgā jūlijā pēcpusdienā, uz laiku atraujot saimniekus no ikdienas darbiem.Kopā ar Pēteri, ejot garām siena gubām, ugunskuru vietai, nonākam pie ezera. Kāds vīrs pļauj zāli, ezera krastā piesietajās laivās ūdens, jo no rīta stipri lija. — Esat tālu no centra, iespējams, daudzi šo vietu nemaz nezina, — saku. — Tā ir, — apstiprina Pēteris. — Daudzi pat no Kokneses, garām braucot, brīnās, teic, ka nezinājuši šo vietu. Taču informācija par mūsu saimniecību ir atrodama gan internetā, gan tūrisma informācijas centros. Ezers ir vairāk kā 500 hektāru liels, bet ar laiku aizaug. Agrāk katru gadu izpļāva niedres, bet nu jau krasta līnija strauji iestiepusies ezerā, un brīvi palikuši tikai ap 370 hektāru. Plostā pa ezeruKrastmalā novietots stends ar pakalpojumu izmaksām, kā arī šejienes lielāko lomu un veiksminieku fotogrāfijas. Ezerā mīt daudz līdaku un līņu. Vasarā atpūtnieki meklē mieru un saskarsmi ar dabu, ziemā sabrauc zemledus makšķernieki. Saimniekam ir daudz ideju, protams, kā vairumam vienīgā problēma ir līdzekļu trūkums.Nesen pabeigta plosta būve, uz tā ir soli un galds, pievienojot mazu motoriņu, var vizināties pa ezeru un nejusties kā laivā. Bet laivot gribētāji var izmantot šejienes 15 laivu. Ja mājās aizmirsusies makšķere, var palūgt saimniekiem, lai aizdod. Šībrīža aktuālākais projekts ir laipu izvietošana ezerā. Tam piešķirti līdzekļi no Hipotēku bankas. Iegādāti dēļi, un šobrīd tos nostiprina uz koka pāļiem. Pa šīm lapām varēs aiziet cauri meldriem, kājas nesaslapinot, līdz atklātiem ezera ūdeņiem. Ezera vidējais dziļums ir tikai ap metru, bet laivu piestātnē stipri dziļāks: divi metri ir tīrs ūdens un vēl divi — dūņas. Pirms gadiem ar ekskavatoru attīrīja daļu piestātnes dibena, līdz tas gandrīz nogrima, tad arī darbus beidza. Bija iecere paplašināt šo daļu, bet tehnika idejām netiek līdzi. Saimnieks domā nopirkt sūkni, lai dūņas izsūknētu krastā.Nakts siena gubā“Vecbordzēnos” iespējams patrenēties pat loka šaušanā. Te iekārtotas četras ugunskuru vietas, bet katrs to var ierīkot sev vēlamā vietā, iepriekš gan saskaņojot. Malka ir saimnieka sagatavota. Noķertās zivis uz vietas var arī kūpināt. Naktī var apmesties teltī vai īpaši iekārtotā ērtā atpūtas mājiņā. Tajā ierīkota duša, ir virtuve, ērti dīvāni un pat grāmatu plaukti. Patīkami izjust kontrastu no brauciena laivā pa ezeru, basām kājām aizstaigāt līdz namiņam un atlaisties dīvānā, iemalkojot kafiju un palasot kādu grāmatu.Nebijušu izjūtu cienītāji nakti var pavadīt speciāli šim nolūkam atstātā siena gubā. Tagad tik jānoturas— Vai šo ieceru realizācijai iztikāt ar saviem līdzekļiem, kredītus neesat ņēmuši?— Pērn pirms krīzes izlēmām, ka papildu nauda vajadzīga. Lielāko daļu kredīta tērējām divu atpūtas māju iegādei. Ja laicīgi būtu zinājuši, ka sāksies pārmaiņas valstī, šādu lēmumu, iespējams, nebūtu pieņēmuši. Bet, no otras puses, labi, ka tad paņēmām un nopirkām, tagad jau vairs kredītu nedabūt, bet mājiņas palīdz piesaistīt atpūtniekus. Arī daļu laivu iegādājāmies. Ja nebūtu jāatmaksā kredīts, protams, dzīvot būtu vieglāk, bet šobrīd jānoturas. Teic, ka divi gadi jāiztur, tad, cerams, situācija uzlabosies, — cerīgi saka Bilinska kungs.Paši varēs zāģēt un art“Vecbordzēnu” saimniece Līga Bilinska uzskata, ka bieži vien nevajag nemaz tik daudz naudas, lai īstenotu visas idejas. Piedaloties Hipotēku bankas rīkotajā projektu konkursā “Mēs paši”, “Vecbordzēnu” saimnieces piedāvātais projekts bankai likās interesants, un tā piešķīra 320 latu. — Lai arī nedaudz, bet par šo naudu varēs atjaunot krāsu vecajam “gazikam”, atbrīvot no rūsas un nokrāsot vecos lauksaimniecības darbarīkus, — stāsta Līgas kundze. Šie darbarīki un vecais auto ir kā piedeva atpūtas bāzei. — Smagā mašīna joprojām darbojas, bet patērē pārāk daudz benzīna. Tādēļ nolēmām to pārveidot par jauku izpriecu bērniem. Kravas nodalījumu pārveidosim par nojumi, kurā bērni varēs gan spēlēties, gan patverties no lietus, — stāsta “Vecbordzēnu” saimniece. — Kabīnē noņemsim visas detaļas, kuras var radīt traumas. Paliks tikai stūre, pārnesumu pārslēgs, dažas pogas, sēdekļi. Bet izjust vecā auto “garšu” joprojām varēs. Rotaļas šajā mašīnā vairāk paredzētas tām ģimenēm ar bērniem, kuras paliks atpūtas mājiņās. Iecienījuši putnubiedēkliVairākus no darbarīkiem varēs arī izmēģināt, — piemēram, ar divroču zāģi pārzāģēt kādu baļķēnu, divatā uzart zemes strēli ar arklu, kas jāvelk cilvēkam. Klienti pārsvarā ir rīdzinieki, jūrmalnieki, ogrēnieši, kā arī Īrijas latvieši, kuri pēdējos gados devušies peļņā un Latvijā ierodas atpūsties. Viņiem ir interesanti bieži vien to izmēģināt pirmo reizi vai atcerēties sen aizmirstus darbus.Viesiem interesants šķiet putnubiedēklis ar lāpstu un dakšu kolekciju. Tas novietots pa ceļam uz laivu bāzi. Visi vēlas pie tā nofotografēties, daži pat mēģina uzrāpties tam plecos. Septembrī domājam iecerētos darbus paveikt un aicināsim bankas darbiniekus, lai parādītu izdarīto.Ja kādam mājās ir veci darbarīki un nezina, kur tos likt, var sazināties ar mums un ja nav žēl, uzdāvināt. Arī kāds motocikls būtu ļoti vēlams — “Jawa”, “Minsk”. Pārsvarā kolekcionējam padomju laiku tehniku un darbarīkus, lai arī tie nav antikvārs retums, vēlāk par tiem atcerēsimies tikai pēc nostāstiem.
