Vakar Skrīveros, tāpat kā daudzās citās vietās Latvijā, pieminēja komunistiskā terora upurus.
Vakar Skrīveros, tāpat kā daudzās citās vietās Latvijā, pieminēja komunistiskā terora upurus. Svinīgajā brīdī piedalījās arī Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Edvīns Bresis.
Saulainajā pēcpusdienā pie piemiņas akmens Skrīveru centrā bija pulcējušies ap septiņdesmit cilvēku. Lielākoties vīri un sievas sirmām galvām, kuru atmiņās vēl dzīvi baigā gada notikumi, kad lielai Latvijas tautas daļai sākās ceļš uz Sibīriju. Atgriezties bija lemts vien retajam.
Piemiņai tikai īsu brīdi skanēja kādi vārdi. Daudzi klusi bilda, ka tādos mirkļos skaļas runas ir liekas. Vajag atnākt un atcerēties vienu no latviešu tautas vēstures vismelnākajām dienām. Sirmi vīri devās pie piemiņas akmens, rūsganajā zālē nogūla ziedi, un pavasarīgajā vējā ietrīsējās tikko iedegtas sveces liesmiņa. Ļaudis uz mirkli sastinga, daudziem pār vaigiem ritēja asaras.
Starp cilvēkiem, kuri bija pulcējušies piemiņas brīdī, neredzēja gandrīz neviena jaunieša, iespējams, tāpēc, ka skolā ir brīvdienas.
Skrīveru vidusskolas 9. klases skolēns Atis Bičkovskis „Staburagam” teica, ka uz šādiem piemiņas brīžiem kopā ar ģimeni nākot vienmēr, jo no viņu dzimtas uz Sibīriju aizvesti daudzi.
–– Jaunieši nezina, kas šajā dienā 1949. gadā notika Latvijā, viņiem šķiet, ka tie ir pārāk seni notikumi, –– saka Atis.
Savukārt Vilnis Edvīns Bresis nevarēja viennozīmīgi apgalvot, kāpēc šādos pasākumos ir tik maz jauniešu.
–– Var gadīties, ka skolā pārāk maz runā par šīm lietām, –– uzskata Breša kungs. –– Nevienu nevar piespiest nākt uz piemiņas brīdi, taču mums jāzina un jāciena savas tautas vēsture. Tikai tad varēsim pieņemt pareizos lēmumus, kā dzīvot tālāk. Latvija tiecas uz Eiropas Savienību, kļūstam arvien internacionālāki. Jaunieši varbūt pēc iestāšanās šajā organizācijā kļūs brīvi kā putni gaisā, taču viņi nedrīkst aizmirst savu zemi.
Pēc piemiņas brīža Skrīveru kultūras namā spēlēja mūzikas skolas audzēkņi un dziedāja koris „Baltābele”.
FAKTS.
1949. gada 25. martā no Skrīveriem izveda 42 cilvēkus.
Pašlaik Skrīveros dzīvo 142 represētie.
Piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem Skrīveru centrā atklāts 1993. gadā. Uz tā rakstīts: „Pieminot nokautos, nomocītos, pazemotos”.
