Pļaviņu kultūras namā šonedēļ noslēdzās Kultūras ministrijas rīkotais informatīvo semināru cikls par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.
Pļaviņu kultūras namā šonedēļ noslēdzās Kultūras ministrijas rīkotais informatīvo semināru cikls par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Tajā piedalījās Aizkraukles un Jēkabpils rajona kultūras iestāžu, muzeju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Nemateriālais kultūras mantojums ir starptautiski pieņemts jēdziens, kurš ietver tautas tradīcijas un mākslas žanrus. Latvija 2004. gadā ratificēja UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, un šīgada aprīlī tā stāsies spēkā.
— Sākot konvencijā paredzēto saistību izpildi, paredzēts izstrādāt reģistru, lai precizētu Latvijai būtiskākos tautas mākslas virzienus, kuru saglabāšana mums ir svarīga. Jau pieņemts Dziesmu svētku likums, bet vēl ir daudz lietu, par ko domāt, — teica nemateriālā kultūras mantojuma ekspertu darba grupas vadītāja Ieva Vītola.
Viņa aicināja visus padomāt par to, ko vajadzētu iekļaut šajā reģistrā, jo katrs reģions ir bagāts savām tradīcijām un cilvēkiem, kuri vēl prot senos arodus, piemēram, aust, pīt, gatavot mūzikas instrumentus. Šobrīd tautas māksla balstās uz entuziastiem, daudzi no viņiem jau ir cienījamā vecumā. Diemžēl jauni cilvēki maz pārmanto zināšanas un prasmes.
Semināra dalībnieki uzzināja par iespējām pieteikties Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda finansēto projektu konkursiem. Pagaidām tikai tā var iegūt papildu līdzekļus kultūras vajadzībām, jo Eiropas Savienības fondi šādu iespēju nepiedāvā. Daļa kultūras iestāžu darbinieku gan iebilda, ka lielākā daļa viņu rakstīto projektu tomēr negūst atbalstu. Ieva Vītola atzina, ka darbs tomēr jāturpina – jo vairāk pieteiktu, kaut arī neatbalstītu, projektu, jo vairāk naudas valsts tiem atvēlēs. Turklāt jācenšas, lai projekti būtu precīzi uzrakstīti un noformēti.
Par vienu no veiksmīgi īstenotiem projektiem Krāslavas rajonā — “Latgales skalu deķu aušana” — stāstīja valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste tautas lietišķās un tēlotājas mākslas jautājumos Linda Rubena. Tas deva ierosmi īstenot ko līdzīgu arī Aizkraukles un Jēkabpils reģionā, jo arī te ir ko rādīt.
