Šodien 16. marts, leģionāru atceres diena. Politiski represēto vidū liela daļa ir leģionāru, kuri, karam beidzoties, palika dzīvi.
Šodien 16. marts, leģionāru atceres diena. Politiski represēto vidū liela daļa ir leģionāru, kuri, karam beidzoties, palika dzīvi. Viņus izsūtīja, ieslodzīja filtrācijas nometnēs. Tie ir mūsu tautas labākie dēli. Viņi, aizstāvot dzimteni, gan labprātīgi bija gatavi ziedot dzīvību, gan mobilizācijas ceļā tika iekļauti vācu armijā, lai vienu okupantu labā cīnītos pret otriem.
Tajā laikā mūsu tautu pakļāva divu okupantu varai un patvaļai. Daļa latviešu puišu iestājās vācu armijā kā leģionāri, lai atriebtu savus piederīgos, kurus komunistiskie okupanti 1940. un 1941. gadā noslepkavoja vai deportēja uz Sibīriju. Vēlāk vācu okupanti latviešus mobilizēja savā armijā.
Mēs labi zinām leģionāru traģēdiju. Ārzemēs viņus tagad cenšas pasludināt par vācu armijas SS daļu, kura it kā iznīcinājusi civiliedzīvotājus. Šādu nostāju, pakļaujoties ārzemju spiedienam, cenšas atbalstīt pat daļa mūsu valdības.
Šiem cilvēkiem vajadzētu kaunēties par savu attieksmi un turēt muti, jo viņi nezina, ko runā. Leģionāri nežēloja savu dzīvību, cīnoties par Latvijas brīvību, un cilvēki, kuri toreiz pat nebija vēl dzimuši, nedrīkst tagad gudri spriedelēt par vēsturiskajām patiesībām, par kurām viņi neko nezina.
Ļoti žēl, ka Latvijas valdībai ir noraidoša attieksme pret leģionāriem. Mēs, politiski represētie, silti sveicam visus leģionārus viņu svētkos. Vēlam veselību, izturību un dzimtenes mīlestību!
