Kādas būs juridiskās un politiskās sekas pēc 7. jūlija referenduma par drošības likumu atcelšanu? Vai nākotnē varam gaidīt līdzīgus likumu grozīšanas mēģinājumus, ja referendums izgāzīsies?
Kādas būs juridiskās un politiskās sekas pēc 7. jūlija referenduma par drošības likumu atcelšanu? Vai nākotnē varam gaidīt līdzīgus likumu grozīšanas mēģinājumus, ja referendums izgāzīsies?
Armands Jēgermanis
Par šiem jautājumiem “lauzts ne mazums šķēpu”, tādēļ tautas nobalsošanas priekšvakarā piedāvājam īsu atskatu uz likumu grozīšanas procesu, kā arī politiķu un ekspertu viedokļus par referenduma būtību un tālāko notikumu attīstību.
Prezidente un tauta pret valdību
Tautas nobalsošana noslēgs procesu, ko martā sāka Valsts prezidente, apturot grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Neraugoties uz atkārtotiem prezidentes un drošības speciālistu iebildumiem, šos grozījumus gada sākumā steidzamības kārtā pieņēma valdība un pēc tam apstiprināja Saeima. Prezidente atzina, ka likumu grozījumi virzīti oligarhu interesēs un ir bīstami valsts drošības iestāžu tālākai darbībai.
Referenduma draudu ēnā Saeima marta vidū tikpat steidzīgi apstrīdētos grozījumus atcēla, tomēr vairāk nekā 212 tūkstošu pilsoņu nostājās prezidentes pusē, no 3. aprīļa līdz 2. maijam parakstoties par tautas nobalsošanas rīkošanu šajā jautājumā.
Referendums 7. jūlijā būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse vēlētāju, kas balsojuši 9. Saeimas vēlēšanās, jeb
453 730 pilsoņu. Nobalsošanā būs jāizsakās par vai pret abu minēto likumu grozījumu atcelšanu. Tie būs atcelti, ja par nobalsos vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalīsies referendumā.
Kontrole šauras personu grupas rokās
Kāda ir apstrīdēto likumprojektu būtība? Šie grozījumi piešķīra tiesības veikt pārbaudes drošības iestādēs gan parlamenta deputātiem, gan likumā skaidri nedefinētām Saeimas Nacionālās drošības komisijas pilnvarotām personām.
Tiktu mainīts arī Valsts drošības padomes sastāvs, un tā nonāktu premjerministra pakļautībā. Bija paredzēts arī ieviest jaunus Ministru kabineta noteikumus, ļaujot valdībai pakļautajam Informācijas analīzes dienestam piešķirt savām amatpersonām augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, kas līdz šim bija tikai Satversmes Aizsardzības biroja kompetence.
Kādas būs sekas?
Politiskie spēki nākuši klajā ar dažādām spekulācijām par to, kāda ir referenduma būtība un juridiskās konsekvences. Valdošās koalīcijas politiķi uzsver, ka referendums ir bezjēdzīgs, savukārt opozīcija norāda, ka bez stingra tautas “nē” politiskā elite var atgriezties pie šādas iniciatīvas, kad Valsts prezidente būs atstājusi amatu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidro — ja tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, tie netiks izsludināti. Turklāt šī Saeima tādus pašus grozījumus nedrīkstēs pieņemt, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts Satversmes 2. pants, ka valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Taču Saeima drīkstēs pieņemt atšķirīgus drošības likuma grozījumus, un valdošās koalīcijas pārstāvji jau pavēstījuši, ka tādus gatavos, lai precizētu parlamentāro kontroli pār drošības dienestiem. G. Kusiņš uzsver — jaunu grozījumu gadījumā būs jāvērtē, vai tie nav tādi paši kā referendumā noraidītie, un viedokļu atšķirību gadījumā gala vārdu var teikt Satversmes tiesa. “Runājot par līdzīgu grozījumu izstrādāšanu, teorētiski iespējams viss, bet jābūt diezgan pašnāvnieciski tendētam politiķim, lai uzstātos pret tautas gribu,” komentē G. Kusiņš.
Savukārt, ja referendumā nebūs kvoruma vai tiks nobalsots pret grozījumu atcelšanu, Valsts prezidentam tie būs jāizsludina. Tomēr šie grozījumi būs spēkā tikai vienu dienu, jo marta vidū pieņemtais likums paredz, ka nākamajā dienā spēkā jāstājas likumiem pagājušā gada decembra redakcijā.
G. Kusiņš noliedz, ka šāds referenduma iznākums ļaus uzskatīt, ka apstrīdētie grozījumi jāatstāj spēkā: “Vēlos uzsvērt — ja tauta nenobalsos par grozījumu atcelšanu, tas nenozīmēs, ka tauta tos atbalsta.”
Izmaiņas neparedz
Politologs Jānis Ikstens prognozē, ka referendums neizraisīs koalīcijas vai valdības nomaiņu. “Ja iedzīvotāji nobalsos par grozījumu atcelšanu, tad normālā valstī valdībai būtu jāatkāpjas, jo grozījumi lielā mērā bija tās iniciatīva. Bet, tā kā mūsu valdība ir tāda, kāda tā ir, maz cerību uz izmaiņām. Kalvītis tikai paraustīs plecus un pateiks — mēs jau visu esam izdarījuši, lai situāciju labotu. No malas skatoties, ja vienā nedēļā kaut ko pieņem, tad atkal atceļ — tā jau ir ākstība,” secina J. Ikstens.
Savukārt politoloģe Rasma Kārkliņa pauž pārliecību, ka tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, taču atturīgi prognozē valdošo partiju reakciju. “Ja tautas nobalsošanai sekos citi satricinājumi, ar laiku varētu tikt pieprasīta atsevišķu deputātu atkāpšanās, īpaši Zaļo un zemnieku savienības rindās. Ja pret grozījumiem nobalsos ar lielu pārsvaru, valdošajai koalīcijai būtu nopietni jādomā, kā mainīties,” uzskata R. Kārkliņa.
***
ATCERIETIES!
Referendums notiks 7. jūlijā no pulksten 7 līdz 22. Balsot iespējams jebkurā iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs, uzrādot derīgu Latvijas pilsoņa pasi. Tajā tiks iespiesti divi zīmogi par līdzdalību nobalsošanā.
***
Kādas paredzat referenduma sekas? Vai nobalsošana var ietekmēt koalīcijas un valdības stabilitāti? Vai nākotnē sagaidāmi jauni šo likumu grozīšanas mēģinājumi?
Vaira Vīķe—Freiberga, Valsts prezidente (vēsta preses sekretāre Aiva Rozenberga):
Prezidente savu argumentāciju izteikusi jau vairākkārt — gan apturot likumu grozījumus, gan pēc tam. Viņa saskatīja apdraudējumu valsts drošībai, tāpēc valsts interesēs apturēja grozījumu izsludināšanu un tālāk norisinājās visas Satversmē paredzētās darbības. Prezidente vienmēr uzsvērusi, cik būtisks demokrātijai ir varas līdzsvars starp valdību, prezidentu un Saeimu, un viņa cer, ka tas saglabāsies arī turpmāk.
Krišjānis Kariņš, “Jaunā laika” frakcijas vadītājs:
Ja tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, valdība vairs nevarēs izkropļot valsts drošības likumus un līdzdalību NATO. Valdības koalīciju neinteresē sabiedrības vairākuma viedoklis, kas ir bīstami. Tas “velk” Austrumu “demokrātijas” virzienā, kad viss tiek panākts ar naudu. Valdošā koalīcija ir pierādījusi savu cinismu, un Lagzdiņa kunga žests to apliecināja.
Nils Ušakovs, apvienības “Saskaņas centrs” priekšsēdētājs:
“Būtisku seku referendumam nebūs. Tautas noskaņojumu redzējām jau Valsts prezidenta vēlēšanās, bet to neviens neņēma vērā. Pieļauju, ka kāzu laika dēļ referendumā nepiedalīsies pietiekami daudz balsotāju. Ja tomēr kvorums būs, juridisku konsekvenču diemžēl nebūs, jo Saeima šos grozījumus jau ir atcēlusi. Vēlētāji varēs tikai izteikt savu negatīvo attieksmi. Pieļauju iespēju, ka ar laiku kāds mēģinās ieviest līdzīgus likumu grozījumus un vēl šovasar varētu notikt arī kādas izmaiņas valdībā.
Jakovs Pliners, partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vadītājs:
Domāju, ka politisku un juridisku seku referendumam nebūs, Saeima šos grozījumus jau ir atcēlusi. Ja tauta nobalsos pret tiem, tā būs simboliska neuzticības izteikšana valdībai un varēsim cerēt, ka Saeima nekad vairs nepieņems tik muļķīgus un nedemokrātiskus likumus. Bet principā referendums ir divu miljonu izmešana vējā. Nekādas izmaiņas valdībā neparedzu, arī jauni likumu grozīšanas mēģinājumi šīs Saeimas laikā, domāju, nebūs.
Māris Kučinskis, Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs:
Ļoti šaubos, vai uz referendumu sanāks kvorums, jo Saeima savu kļūdu jau ir izlabojusi un principā nav vairs, par ko balsot. Noteikti būs spēki, kas ar referenduma palīdzību rīkos sev reklāmu un šovu, tā cerot nokļūt no opozīcijas pozīcijā. Juridisku seku referendumam nevar būt, bet par izmaiņām valdībā un koalīcijā pagaidām grūti spriest.
Ainārs Šlesers, Latvijas Pirmās partijas
priekšsēdētājs:
Tautas nobalsošana skar divu konkrētu, jau spēkā neesošu likumu atcelšanu, līdz ar to neatkarīgi no rezultāta tas neizraisīs politiskas sekas. Opozīcijas partijas, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi un nevalstiskās organizācijas vēlas radīt krīzi valdībā, Saeimā un valstī kopumā, valdības demisiju vai pat Saeimas atlaišanu, taču koalīcija ir stabila. Uzskatu arī, ka iepriekš atceltie grozījumi minētajos likumos netiks virzīti atkārtotai pieņemšanai.
Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs:
Referendumam, protams, nekādu politisku seku nebūs. Tā ir tukša loze. Pašlaik sacelta vētra ūdensglāzē. Esmu mierīgs, koalīcija ir spēcīga, tā līdz šim tikusi pāri daudzām sarežģītām situācijām.
Māris Grīnblats, apvienības “”TB”/LNNK” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:
Koalīcijā nekādu seku nebūs, Saeimas vairākums ir stabils. Pēc referenduma balsojuma varētu sākties runas par atsevišķu ministru turpmāko darbu valdībā. Šādus grozījumus nākotnē neviens nemēģinās pieņemt, taču valdība varētu vērsties tajā virzienā, lai izpildvara un parlaments tomēr kontrolētu valsts drošības dienestus, jo pašlaik šādas kontroles nav.
