“Jūlijā, iespējams, varētu būt vētra, krusa un salnas,” saka Edgars Alksnis no Valles pagasta Taurkalnes, atvaļināts zinātnieks, kurš pievērsies anomālo dabas parādību pētīšanai.
Laikraksta “Staburags” redakcijā viņš vērsās, lai brīdinātu tautiešus par iespējamajām laika apstākļu maiņām, kas atkarīgas no planētu izvietojuma. Viņš prognozē, ka anomālie laika apstākļi varētu sākties 14. jūlijā vai pat mazliet agrāk.
“Toms Bricis strādā diezgan labi, taču prognozes ir dažām dienām, nedēļai. Gribas ielūkoties nākotnē mazliet tālāk un saprast, kāpēc viss notiek tieši tā, kā notiek,” viņš saka un internetā atver saiti, kurā redzams planētu novietojums attiecībā pret Zemi un Sauli tagad, pēc mēneša, diviem un ilgākā laika periodā, kā arī var apskatīties, kāds planētu novietojums bijis iepriekš. “Skolā mācīja, ka planētas Zemi neietekmē, bet zinātnes profesionāļi gan zina, ka tik vienkārši nav. Sinoptiķi neņem vērā planētu izvietojumu, taču tās ietekmē klimatu uz Zemes,” saka Edgars Alksnis. “Relatīvi nelielā Venēra, protams, nevar aizsegt mums Saules disku, taču, esot tuvu līnijai Saule—Zeme, tā mūs jūtami dzesē, šogad dodot atelpu no karstuma no maija vidus līdz jūnija vidum. Tuvojamies vēsturiskam notikumam — reizi 60 gados Zemei tik tuvu un vienlaikus tuvu viens otram ir Jupiters ar Saturnu. Lielās planētas slāpē Saules enerģiju — to labi varēja just pagājušajā gadā, kad Zemes tuvums līnijām Saule—Jupiters un Saule—Saturns radīja divus vētrainus posmus attiecīgi pērnajā jūnijā un jūlijā — kā atceramies, vietumis bija krusa un nelieli virpuļviesuļi.”
“Laika pareģotāji planetāros efektus, kā parasti, ignorē,” teic Edgars Alksnis. “Kad jūnijā skatījos trīsdesmit dienu NOAA (noaa.gov) prognozi Taurkalnei, tur bija “nothing special” (“nekas sevišķs”) — lielākoties Saule mākoņos. Jūlijam nākot tuvāk, prognoze kļuva arvien slapjāka un slapjāka. Ekstrēmo dabas parādību prognozes vietne Severe Weather Europe 6. jūlijā ziņoja tikai par ļoti aukstu augšējo atmosfēras daļu, neparedzot sliktākus laika apstākļus.”
Edgars Alksnis redakcijai atsūtīja interneta saiti watchers.news. Tajā var apskatīt fotoattēlus un video par anomālo dabas parādību šī gada jūnija beigās Ķīnā, Siņdzjanas apgabalā, kur uzsniga tik biezs sniegs kā ziemā un tādēļ bojā gāja ap 500 aitu.
“Vēl pirms Jāņiem nopietni sniga arī ASV Klinšu kalnos. Dažviet pasaulē bija redzams “sniegs”, ko radīja blīvs krusas slānis. Tagad svarīgi, vai lielās planētas spēs sakustināt arktiskās gaisa masas, likvidēt “meteoroloģiskos blokus”, kas nepieļauj gaisa apmaiņu starp dažādiem apgabaliem. Atkarībā no tā procesi ievirzīsies stadijā, ko meteorologi spēj ciešami prognozēt,” teic taurkalnietis. “Cik nu tas atkarīgs no planētām, augusts varētu būt karsts. Ja oktobra sākumā neuznāks salnas, siltumnīcas varēs ražot līdz oktobra beigām.”
Edgars Alksnis vēlas apvienot reģiona cilvēkus, kas interesējas par anomālajām dabas parādībām. Interesentus lūdz rakstīt e-pastā:
e1alksnis@gmail.com. ◆
