Varbūt kāds priecājas, ka Ziemassvētkos būs piecas brīvas dienas, bet mani gan tas tikai sarūgtina. Brīvdienas jau nav nekas slikts, bet tā gatavošanās. Viens ārprāts!
Varbūt kāds priecājas, ka Ziemassvētkos būs piecas brīvas dienas, bet mani gan tas tikai sarūgtina. Brīvdienas jau nav nekas slikts, bet tā gatavošanās. Viens ārprāts!
Gatavoties svētkiem Izabella sāk jau novembrī. Pirmais etaps ir preču pasūtīšana pēc katalogiem. Un tagad ir rezultāts — gandrīz katru dienu eju uz pastu un stiepju mājās lielākas un mazākas kastītes. Pēc saņemto preču daudzuma varētu domāt, ka dzīvojam pilī ar divdesmit istabām. Nesaprotu, kāpēc mums vajag tik daudz galdautu, aizkaru, gultas pārklāju un dažādu svečturu. Bet ko tad es varu iebilst? Izabella dzīvokli iecerējusi izgreznot vienotā stilā — Ziemassvētkos viss būs zilos toņos, bet Jaunajā gadā — dzeltenos.
Tagad sācies gatavošanās otrais etaps. Un, jo tuvāk svētki, jo Izabella skraida ātrāk un kļūst nervozāka. Viņai lielākās galvassāpes sagādā jautājums — kuram pirkt dāvanas un par kādu cenu? Galvenais, lai izdevumi būtu mazāki nekā ienākumi.
Man savukārt uzticēts sagādāt egļu un kadiķu zarus. Par eglēm viss skaidrs, bet kāpēc vajag kadiķu zarus? Ar tiem taču izkvēpina ļaunos garus. Bet varbūt tāds mūsu mājā patiešām ieperinājies un Izabellu nepārtraukti pavedina?
Indriķis
