Kurš teicis, ka Ziemassvētki ir klusi ģimenes svētki? Tādu trakumu sen nebiju redzējis.
Kurš teicis, ka Ziemassvētki ir klusi ģimenes svētki? Tādu trakumu sen nebiju redzējis. Katru dienu pie mums kāds ieradās.
Protams, visu šo pasākumu organizatore bija Izabella. Tas jau nebūtu nekas, ja ciemiņi tikai atbrauktu, bet viņi taču bija arī jāpaēdina. Kā lielu pagodinājumu šo pienākumu Izabella uzticēja man. Lai pieglaimotos, viņa, viesiem dzirdot, mani salīdzināja ar Mārtiņu Rītiņu. Pēc šādas uzslavas es, protams, centos no visas sirds — šmorēju, vārīju, cepu. Arī mazgāju traukus, jo Izabella, kā viņa pati teica, uzņēmās viesību sarežģītāko daļu — sarunu risināšanu ar ciemiņiem. Ielūgtie viesi bija lauku radi, jo viņi jau nav kā pilsētnieki — tukšām rokām ciemos nenāk. Taču noēda gan viņi daudz, laikam nedēļu bija badojušies. Bet var jau būt, ka Izabellai tiešām taisnība — esmu labāks par Mārtiņu Rītiņu!
Naivi biju iedomājies, ka gadumijā varēšu atpūsties — izvārīšu tik zirnīšus, bet kur nu! Izabella vakar atstiepa puscūci — rīt ieradīšoties radi no Latgales!
Indriķis