Daudzeses pagasta centrā, Daudzevā, tirgus laukumā, notika Latvijas Televīzijas un filmu studijas “Mistrus Media” dokumentālā seriāla “Tas notika šeit” filmēšana. Laikā no 12. līdz 14. augustam trīs vēsturnieki — Gatis Krūmiņš, Inna Gīle un Edgars Plētiens — kopā ar žurnālistu Dāvidu Ernštreitu meklēja īpašos pagasta stāstus.
Rūķis paliks atmiņā
Trīs no atrastajiem stāstiem — par muižu, bānīti un aizsargu organizāciju — vēsturnieki izstāstīja publiski. Filmēšanas procesu krāsaināku darīja Daudzeses pagasta dāmu deju kolektīvs “Kvēlziedes” un sieviešu koris “Daudzeva”.
Gatis Krūmiņš ir vēstures zinātņu doktors, Vidzemes Augstskolas rektors, Inna Gīle — Latvijas Universitātes Vēstures institūta un Liepājas muzeja pētniece, savukārt Edgars Plētiens ir vēstures un politikas skolotājs, Raunas vidusskolas direktors.
Vienpadsmit cilvēku komanda no Rīgas Daudzevā ieradās pirms nedēļas. Komandā bija trīs videooperatori, skaņu režisors, producents, divas pasākuma režisores, jau pieminētie vēsturnieki un raidījuma vadītājs. Žurnālists Dāvids Ernštreits, viņš arī raidījuma — vēstures seriāla “Tas notika šeit” vadītājs, teic, ka pirmais, kas pārsteidzis, ierodoties Daudzevas centrā, bija māju numuri. Pat Rīgā reti var atrast māju, piemēram, ar numuru 552. Viens no tēliem, kas komandai no Rīgas noteikti paliks atmiņā, ir Rūķis jeb daudzevietis Rimants Peškaitis. Viņš uz pasākumu ieradās kovboja platmalē, saulesbrillēs, ar melnu dzels rumaku — motociklu. Rūķis arī aktīvi palīdzēja stāstu veidošanā.
Pa Kaupēna pēdām
Par pasākuma skatuvi tirgus laukumā noderēja veca traktora piekabe. Pirmā uz tās kāpa Inna Gīle. Viņas stāsts bija par reiz šajā pusē kursējušo šaursliežu bānīti un gadījumu, kad tā pasažierus aplaupīja bēdīgi slavenais Kaupēns. Tā kā arī ikdienā vēsturniece pēta noziedzību, šis stāsts viņu ieinteresēja un likās pētīšanas vērts. Konsultējusies ar kolēģi Aigu Bērziņu, kas pēta noziedzību Latvijā 20. — 30. gados, un teikusi, ka 20. gados šādu kaupēnu Latvijā bija daudz. Daudzesietis Rūķis palīdzējis Innai Gīlei atrast to vietu, kur pirms aptuveni simt gadiem, 1923. gada vēlā septembra vakarā, Kaupēns pastrādāja savu melno darbu. Atrastas sliedes, pa kurām vilciens braucis. Savukārt Rūķim mājās glabājas kāda īpaša bānīša detaļa — lukturis. Notikumus pagātnē palīdzējusi šķetināt arī rakstniece Ingrīda Karstā, grāmatas “Kaupēna līgava” autore. Viņa arhīvā trīs gadus pētījusi Kaupēna lietu un saka, šajā noziegumā Kaupēns ir nepatiesi apvainots.
Vēsturnieks Edgars Plētiens, meklējot savu stāstu, uzdūries leģendai par kapenēm un eju no baznīcas uz muižu. Izdevās viņam atrast eju vai nē, vietējie uzzināja klātienē, bet pārējiem nāksies paciesties līdz oktobrim, kad dokumentālais stāsts būs televīzijas ēterā. Tajā varēs uzzināt, par kādu summu jeb cik kilogramiem ekvivalentiem zeltā reiz pārdota Daudzeses muiža.
Bānīša, Muižas vai Aizsargu laukums?
Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas rektors, uz “skatuves” kāpa, rokā turot ķieģeli. Interesants, negaidītiem pavērsieniem pilns bija stāsts par apdzīvoto vietu Lāči jeb Rundāles Mežmuižu, no kurienes arī atvests šis ķieģelis, kā arī Daudzeses pagasta vēsturi saistībā ar Rundāles pils īpašniekiem, aizsargu organizāciju, kas darbojās Daudzeses pagastā.
Katrs no vēsturniekiem tirgus laukumu piedāvāja nosaukt sava stāsta galvenās tēmas vārdā — par Bānīša, Muižas vai Aizsargu laukumu. Kurš no variantiem guva vietējo atbalstu, uzzināsiet kādā no aptuveni stundu garajiem raidījumiem, kas būs skatāmi rudenī, sākot no 15. oktobra ceturtdienās. Viena no divām raidījuma režisorēm Lote Gediņa stāsta, ka, meklējot interesantus vēstures stāstus Sēlijā, uzrunātas vairākas pašvaldības. “Šeit mēs sastapām ārkārtīgu ieinteresētību no pagasta pārvaldes vadītājas Signes Gaigalnieces, bibliotekāres Valijas Lucānes un citiem. Sapratām, ka šeit būs viegli strādāt, jo bez vietējās kopienas atbalsta nekas nesanāktu. Draudzība ir jāizpelnās, jo šejienieši ir diezgan noslēgti,” teic režisore. Viņa arī atklāj, ka pārejās rudens sezonā iekļautās vietas ir Turlava, Sesava, Barkava un Kārķi.
