Labradorus visbiežāk raksturo kā pašus paklausīgākos, labsirdīgākos, gudrākos, uzticamākos, un viņi vienmēr grib rotaļāties. Arī par zalviešu Āboliņu mājās mītošo brūno mīluli Brendiju viņa saimniece stāsta tieši tāpat.
Labradorus visbiežāk raksturo kā pašus paklausīgākos, labsirdīgākos, gudrākos, uzticamākos, un viņi vienmēr grib rotaļāties. Arī par zalviešu Āboliņu mājās mītošo brūno mīluli Brendiju viņa saimniece stāsta tieši tāpat.
Priekšzīmīgs skolēns
Labradors Brendijs Āboliņu ģimenē nonāca pirms diviem gadiem, kad saimnieki zaudēja savu iepriekšējo mīluli, arī labradoru. “Gan vīrs, gan vīratēvs ir aizrautīgi mednieki, tāpēc ģimenē vajadzīgs medību suns. Brendijs medībās galvenokārt ir dzinējsuns, viņš piedalās arī putnu medībās. Suns ir jauns, viņam vēl nav pat divi gadi, taču ir ļoti paklausīgs un gudrs. No pusgada vecuma Brendiju sākām vest uz dresūras skolu Aizkrauklē, taču līdz tam pašmācības ceļā kopīgi apguvām pamatkomandas, piemēram: “Sēdēt!”, “Gulēt!”, “Šurp!”,” stāsta saimniece Aiva. Sākumā kucēns uzskatījis viņu par savu saimnieci, jo Aiva vairāk ar suņuku darbojusies, mācījusi un vedusi uz suņu dresūras skolu. “Labradori ir ļoti gudri un apķērīgi. Pietiek kādu komandu pateikt vienu reizi, un suns to atkārto. Nevar salīdzināt ar takšiem,” atzīst saimniece. Āboliņu mājas pagalmā skraida arī taksenīte, kura nemaz negrib mācīties, tomēr mūsu saruna par Brendiju viņu interesē.
Iedzīvojas apaļīgās formās
Saimniece stāsta, ka Brendim patīk mājās saimniekot — viņš paguļ uz viena, uz otra dīvāna, bet par savu guļvietu uzskata lielo mežacūkas ādu, kas noklāta uz grīdas. Brendijs nav izvēlīgs — ēd gan specializēto suņu barību, gan visu, kas saimniekiem galdā. “Reizēm dusmojos uz vīratēvu, jo viņš nevar novaldīties, sēžot pie pusdienu galda — viens kumoss pašam, otrs — Brendim. Viņš maniem aizrādījumiem vien teic, ka viņu aizkustinot “tās mīļās suņa acis”. Tāpēc tagad domājam, kā nodzīt uzaudzēto tauku kārtiņu, cerams, medības palīdzēs atgūt zaudēto formu,” smej Aiva. Brendis esot ļoti kārtīgs un priekšzīmīgs mājdzīvnieks, jo Āboliņu ģimene nespēj atminēties nevienu nedarbu, par kuru būtu dusmojušies. “Esam lieli suņumīļi, ģimenē vienmēr ir bijis vismaz viens suns, taču tik kārtīgs un paklausīgs kā Brendis ir pirmo reizi,” stāsta saimniece.
Astains glābšanas riņķis
Labradors var būt neaizstājams medību suns, veikls sportošanas partneris un mīļš luteklis bērniem. Sākotnēji labradors bija tikai medību šķirnes suns, kurš pienesa nošauto medījumu, atrodot to gan ūdenī, gan uz sauszemes. Šīs šķirnes suņu paklausība un vēlme strādāt ļauj viņiem piedalīties gandrīz visos medību veidos — putnu, pārnadžu un mežacūku. Viņi ir teicami pēddziņi, ejot gan pa svaigām, vecām un arī asinspēdām, šie suņi bez grūtībām šķērso ūdenstilpes. Ūdens tuvumā labradors cītīgi seko līdzi visiem ģimenes locekļiem, kuri peldas, un nelaimes gadījumā metas palīdzēt. Labradoram ir arī citas “profesijas”. Šos suņus speciāli apmāca, un viņi muitā palīdz atrast dažādas aizliegtas vielas, nelegāli pārvadātus dzīvniekus un cilvēkus. Glābēji labradorus izmanto zemestrīču un sprādzienu gruvešos apraktu cilvēku meklēšanā. Lielbritānijā labradors ir vislabākais konsteblu pavadonis, jo atšķirībā no vācu aitu suņa vai doga apkārtējos vieš nevis bailes un uztraukumu, bet mieru un uzticību.
Labradors — terapeits
Labradori palīdz ne tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, viņi arī paralizētiem slimniekiem pienes un padod vajadzīgos priekšmetus, bet nedzirdīgos brīdina par tālruņa zvanu, klauvējienu pie durvīm vai tējkannas svilpienu. Diabēta un epilepsijas slimniekus labradors brīdina par tuvojošos slimības lēkmi, pierādīts arī, ka šie suņi rada drošības sajūtu un ar savu mieru samazina slimības lēkmju biežumu. Ārzemēs pēc speciālas apmācības četrkājainie draugi “strādā” slimnīcās un veco ļaužu pansionātos, īpaši noderīgi terapeiti viņi ir bērnu slimnīcās. Labradorus — terapeitus izmanto arī psiholoģisku traumu ārstēšanā, kas radušās pēc agresīva suņa vai kāda cita dzīvnieka uzbrukuma.
Cilvēkos redz draugus
Labradoru iesaka arī tām ģimenēm, kurām mājdzīvnieks vēl ne reizi nav bijis un kuri nezina, kādas šķirnes suni izvēlēties. Viņš viegli pakļaujas dresūrai, ātri apgūst vajadzīgās iemaņas. Arī tad, ja no mazotnes suni neskolo, no viņa nevar sagaidīt agresīvu vai neprognozējamu rīcību. Labradors nav ķēdes suns, bet ne jau tāpēc, ka viņam nav tik garas spalvas, kas pasargātu no liela aukstuma. Viņš ir cilvēkus mīlošs, sabiedrisks un jutīsies pavisam nelaimīgs, ja tiks izstumts ārā viens pats sargāt māju. Pat tumšā laikā labradors nebūs nikns pret ļaunu vai nepazīstamu cilvēku. Šie suņi visus cilvēkus uztver kā draugus, nevis ienaidniekus. Arī Brendija saimniece piekrīt, ka labradors ļoti “uzpasē” savējos, ar skatienu pavadot un sagaidot. Atstāts viens, viņš ļoti skumst un gaida ģimeni pārnākam.
Slavenību mīluļi
Par savu mīluli labradoru izvēlējušās arī daudzas slavenības. Piemēram, karalienei Elizabetei II ir vairāki melni labradori, princim Čārlzam ir dzeltens labradors, savukārt bijušā ASV prezidenta Bila Klintona ģimenei pieder šokolādes krāsas labradors. Šīs šķirnes pārstāvji pieder arī Zviedrijas karalienei un Monako princesei. Bijušo Francijas prezidentu Fransuā Miterānu viņa labradors Baltiks pat pavadīja pedējā gaitā. Miterāns Baltiku ņēma līdzi visos izbraukumos, un Maskavas apmeklējuma laikā sunim bija pat rezervēts viesnīcas numurs. Labradori pieder arī aktieriem Harisonam Fordam, Arnoldam Švarcenegeram un dziedātājam Maiklam Džeksonam.
