Vidzemes Olimpiskajā centrā Valmierā tika atklāta Latvijas Olimpiskās komitejas organizētā projekta “Sporto visa klase” trešā sezona. Šajā projektā iesaistījušās vairākas Aizkraukles reģiona skolas — Pļaviņu novada ģimnāzija, Aizkraukles novada vidusskola un Bebru pamatskola.
Atklāj sezonu
Kopumā projekta trešajā sezonā iesaistīsies 82 jaunas klases no 73 izglītības iestādēm visā Latvijā. Līdz ar to piecas reizes nedēļā jeb katru mācību dienu sportos jau vairāk nekā 3000 skolēnu no 130 klasēm.
Atklāšanas pasākumā Vidzemes Olimpiskajā centrā piedalījās visi 3. klases grupu dalībnieki jeb tie, kuri projektā iesaistās pirmo gadu, kā arī 4. klases grupu finālsacensību dalībnieki un sešas 5. klases, kuras projektā piedalās jau trešo gadu.
Projekta “Sporto visa klase” mērķis ir četru mācību gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot visu iesaistīto klases skolēnu fizisko sagatavotību, stāju, dodot motivāciju nodarboties ar sportu, sadarbībā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju pilnveidojot metodisko programmu 3. — 6. klases grupai.
Projekts “Sporto visa klase” paredz trīs fakultatīvās sporta nodarbības nedēļā, paralēli divām obligātajām, kas ir stundu sarakstā: vispārējā fiziskā sagatavotība, futbola iemaņu apguve, peldēšana vai sporta nodarbība svaigā gaisā.
Pazūd kautrīgums
Pļaviņu novada ģimnāzijas 4.b klase šogad projektā būs jau otro gadu, savukārt pirmo gadu iesaistījusies 3.b klase. “Lielākais ieguvums, sportojot katru dienu, protams, ir veselībai — tā stiprinās. Redzu, ka bērniem veidojas labāka stāja, sportošana nāk par labu arī raksturam — ticiet, nav viegli katru dienu nākt uz nodarbībām, darboties, vieglāk taču sēdēt pie datoriem. Bailīgākie kļūst drosmīgāki, pārliecinātāki par savām spējām. Piemēram, kautrīgākās meitenes kļuvušas pārliecinātākas, darbojas komandās arī ar zēniem,” projekta ieguvumus uzskaita Pļaviņu novada ģimnāzijas sporta skolotāja Ilva Aleksejeva. Pļaviņu skolas bērniem viena nodarbība nedēļā ir peldēšana Kokneses peldbaseinā, vēl ir tautas bumba un citas aktivitātes, lai trenētu fizisko noturību, piemēram, vingrošana. “Bērni nāk labprāt, viņiem patīk aktīvi darboties. Bērni ir fiziski stipri, bet dažkārt, iespējams, negrib, nevis nevar kaut ko izdarīt. Piemēram, patīk sporta spēles, bet programma paredz apgūt arī vingrošanu, slēpošanu, izpletņlēkšanu. Neesmu novērojusi, ka negribētu kāds sporta stundas. Ar šo projektu ir panākts cits efekts — tie bērni, kuriem nav sporta katru dienu, arī vēlas vairāk aktivitāšu. Skolā ir labi organizēta sporta interešu izglītība.”
Nav tādu bērnu, kuri negrib sportot, bilst arī otrs sporta skolotājs Pļaviņās Jānis Eiduks. “Skolā cenšamies uzturēt sportisko garu. Starp klasēm ir sacensības volejbolā, rokasbumbā. Tādējādi cenšamies uzturēt domu, ka tas, kas sporto, ir malacis, nevis nūģis,” teic J. Eiduks. Viņš arī norāda, ka, lai projekts labi izdotos, jāsadarbojas vecākiem, sporta skolotājam un klases audzinātājai. “Bez klases audzinātājas iesaistīšanās nevarētu to izdarīt. Viņa ir tā, kas brauc skolēniem līdzi uz peldēšanas nodarbībām, sporta skolotāji ir aizņemti ar interešu izglītību,” uzsver skolotājs.
Rezultāti matemātikā un latviešu valodā
Gada sākumā skolēni veic fiziskos testus — līdzsvara, lokanības, tāllēkšanas no vietas un citus —, kurus atkārto gada beigās, stāsta J. Eiduks. “Tie, kuri sporto katru dienu, uzrāda labākus rezultātus nekā tie, kuri to dara mazāk. Arī sacensībās viņiem ir labāki rezultāti. Ikdienas sportotāji kļūst aktīvāki, komunikablāki, sadzīvē darbīgāki un varošāki,” vērtē J. Eiduks, norādīdams uz, iespējams, vienu mīnusu. Proti, fakultatīvās sporta stundas nav stundu sarakstā, bet ir kā “nultā” stunda, bērniem agri rītos jāceļas. “Sākumā šaubījos, vai nāks, bet apmeklētība ir laba,” rezumē sporta skolotājs.
Projekts “Sporto visa klase” ietver ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī mācības. Proti, lai piedalītos sacensībās, latviešu valodā un matemātikā jābūt labiem rezultātiem. Tāpēc skolēni labprāt apmeklē individuālās nodarbības, viņiem ir lielāka motivācija mācīties — norāda Aizkraukles novada vidusskolas 3.b klases audzinātāja Ilva Ozola. Arī šī klase šogad sportos katru dienu.
Viedokļi
Tatjana Zagorska, 4.b klases skolēna mamma
— Iepriecina, ka katru dienu sporto visa klase. Projekts, kas iesākās pērn, turpinās arī šogad. Bērni kļūst savāktāki — disciplinētāki, jo sporta stunda sākas agri. Tomēr dēls ar prieku tās apmeklē, brauc uz sacensībām, peldēšanas nodarbībām. Liels ieguvums, ka sporta aktivitātes, piemēram, peldēšana, notiek trenera uzraudzībā — bērni iemācās pareizi darīt, elpot. Ja ir iespēja, labprāt braucu līdzi komandai uz sacensībām. Redzu, kā spēlē citi, varu salīdzināt. Jā, ir bērni, kas vēl baidās no bumbas, bet progress, ko dod sports, ir acīm redzams. Domāju, ka sportošanas nopelns ir arī tas, ka mazāk slimo, pērn tikām cauri vien ar iesnām. Vai ir mīnusi? Agrā stunda, agri jāceļas, citu trūkumu nav.
Kristīne Bērziņa, 4.b klases skolnieces mamma
— Mans bērns nav no sportiskākajiem, tāpēc man ir gandarījums par projektu “Sporto visa klase”. Jebkura kustība ir laba, nešaubos, ka tas atmaksāsies ilgtermiņā nākotnē. Bērns kļuvis disciplinētāks, jo sports mudina censties sasniegt rezultātu saviem spēkiem. Sporta nodarbībai tomēr vajadzētu būt ikdienas stundu sarakstā — dzīvesveids kļūst arvien sēdošāks un pasīvāks. Kustēšanās nekad nevienam nav nākusi par sliktu.
