Moderno tehnoloģiju laikmetā aizvien vairāk lasītāju vēstuļu laikraksts “Staburags” saņem elektroniski. Tomēr prieks, ka jopojām redakciju sasniedz arī ar roku rakstītas rindas, kurās jūs, lasītāji, atklājat rūpes un prieku par savā dzīvē, pagastā, novadā vai Latvijā notiekošo.
Jaunjelgavietis Gunārs Latkov-skis raksta, ka vajadzētu turpināt sakārtot Jaunjelgavas ielas, izveidojot ietves vairākos pilsētas ielu posmos, bet Pārceltuves ielā trotuāru vajadzētu izbūvēt visā ielas garumā. Būtu jāizveido arī pamanāmas norādes velosipēdistiem, šajā ziņā Jaunjelgavas novada pašvaldības izpilddirektoram Uldim Albiņam Latkovska kungs iesaka doties smelties pieredzi uz Ogri un Salaspili.
Lasītāja Dzenīte pateicības vārdus velta Aizkraukles medicīnas centra traumatologam Ērikam Vizulim: “Viņš ir dakteris ar zelta rokām un zelta sirdi, tikai žēl, ka tādu kā viņš ir ļoti, ļoti maz. Esmu savā garajā dzīves ceļā sastapusi daudz ārstu, bet tādu kā Vizulis tikai tik, cik vienai rokai pirkstu.”
Laikraksta “Staburags” pastāvīgā lasītāja (uzvārds nesalasāms) no Aizkraukles pauž savas pārdomas saistībā ar 28. novembra numurā publicēto rakstu “Kāpēc neizkar karogu?”. “Radās neizpratne par būvvaldes vadītāja Jana Korola skaidrojumu, ka ēkas īpašnieks līdzekļu trūkuma dēļ ēku nav nodevis ekspluatācijā un tāpēc karogs nav jāizkar. Esmu dzirdējusi, ka ir likums, kas aizliedz lietot ēku, ja tā nav nodota ekspluatācijā, bet māja Ceriņu ielā 2 tiek ekspluatēta jau daudzus gadus. Policijas priekšnieks rakstā skaidro, ka policija pārbauda, vai Valsts karogs ir izkārts. Nav skaidrs, kuram jāpārbauda, vai ekspluatācijā nenodotas ēkas ekspluatē? Runājot līdzībās — šaubos, vai, piemēram, ceļu policists, apturot automašīnu bez derīgas tehniskās apskates uzlīmes, ar nenomaksātu ceļa nodokli, vien-kārši paskaidrotu autovadītājam, ka tā nedrīkst darīt, un neuzliktu sodu. Kāpēc vieniem atļauj pārkāpt likumu, pat nesodot, bet otriem neatļauj? Vai ēku īpašnieki attiecībā pret autoīpašniekiem ir priviliģētākā situācijā likuma ievērošanas sakarā? Man šķiet, ka pēc Zolitūdes traģēdijas īpaša uzmanība būtu jāpievērš ēkām, kas nav nodotas ekspluatācijā.”
Tuvojošos svētku noskaņa valda odzienietes Skaidrītes Klauzeles vēstulē. “Tā kā tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, visiem “Staburaga” darbiniekiem vēlu snieg-
baltus un jaukus šos svētkus! Daudz, daudz prieka un laimes gribu vēlēt saviem mīļajiem Anglijā, iejūtīgajiem mediķiem, kuriem nākas prasīt padomu. Daudz prieka vēlu saviem draugiem un kaimiņiem, paziņām un itin visiem mūsu Latvijā!
Brūnu egles čiekuru liec plauk-stās man,
Tas augot redzējis ir baltas sniega pārslas,
Baltu madaru un margrietiņu laukus.
Brūnu egles čiekuru liec plauk-stās man
Un uzdāvini Ziemassvētkus jaukus!”
Rita Liepiņa no Veckalsnavas pansijas dalās pārdomās par traģēdiju Zolitūdē:
“Ir Advente — pārdomu laiks. Mēs vecļaužu pansijā pēc Zolitūdes traģēdijas jau nākamajā dienā kopīgi lūdzāmies: Dievs, piedod! Mēs esam ļoti, ļoti grēkojuši. Mūsu valstī vēlme kādu pārspēt spožumā, augstumā, bagātībā, stiprumā ir bijusi galvenā. Šī traģēdija ir atnesusi milzīgas sāpes Latvijai. Bet mēs Dieva svētību mīļi palūgsim, un gaisma atkal kāps kalnā. Tas ir Ziemassvētku brīnums, ka no sāpēm izaug prieks! Vēlu pašu dārgāko — veselību, gudrību un saticību ģimenē.”
