Ir sakrājušās daudzas atbildes uz copmaņu jautājumiem.
— Nopirku termoveļu, bet manai ādai nepatika tās asums. Pavilku apakšā T kreklu, vēl džemperi pa virsu un tad ziemas kostīmu. Viss it kā labi, bet, esot butēs, iznāca daudz skraidelēt, un līdz ar to atpakaļ pie mašīnas atnācu no sviedriem pilnīgi slapjš. Vai esmu iegādājies nepareizu termoveļu?
— Visdrīzāk termoveļai nav nekādas vainas, bet kļūda bija T krekla pavilkšana zem tās. Termoveļas pamatfunkcija un uzdevums ir uzsūkt no cilvēka ķermeņa sviedrus un novadīt uz šīs veļas virsējo kārtu. Tādējādi kvalitatīva termoveļa neļaus uz ķermeņa būt sviedru mitrumam, kas savukārt izraisīs salšanu.
— Gribu pirkt ziemas apģērbu copei. Ko man varētu ieteikt — kostīmu vai kombinezonu?
— Tas nav vieglākais jautājums. Te ir ļoti individuāli. Man ir abi, jo abiem ir lietojums dažādās situācijās. Ja ārā ir vējš, bet nav paredzēta liela skriešana, tad parasti velk kombinezonu. Tam gan ir arī sliktas īpašības, jo pārbraucienos pilnībā jādodas citā apģērbā. Savukārt kostīma apakšējā daļa īsākos pārbraucienos var būt mugurā, bet jaka vienkārši nolikta malā. Kostīmi saglabās mazāk siltuma. Kad vējainā laikā jāsēž uz vietas, tad makšķernieki vienmēr pret vēju sēž ar muguru. Liecoties vējam ir visas iespējas sapūst muguru, tas nenotiks, ja būs uzvilkts kombinezons. Kā vienu, tā otru modeli vēlams pirkt par izmēru lielāku. Īpaši tas attiecas uz kombinezonu. Veikalā ieteiktu noteikti laikot un, uzvelkot mugurā, mēģināt notupties, jo bieži vien šuvēji pieļauj brāķi tieši šuvēs.
— Nopirku kostīmu. Iznāca sasmērēt. Ko darīt?
— Vienīgais reālākais tīrīšanas veids ir vienkārši silts ūdens un mīksta lupatiņa. Nekādā gadījumā jebkāda mazgāšana ar pulveri. Šiem ziemas kostīmiem ir telts princips — vairāk mazgāsi, sliktāka kļūs apģērba virskārta, un ūdens caurlaidība palielināsies.
— Kādu ēsmu vislabāk likt vēdzelēm?
— Vispār jau uz šo jautājumu esmu atbildējis vismaz gadu 15 dažādos portālos, žurnālos un daudz kur citur. Vēdzelēm standarta ēsmas ir naktstārps un dažādu zivju filejas, taču te ir arī šādi tādi sīkumiņi. Vēdzeles barojas ar to barības bāzi, kas viņu dzīvesvietā ir populārākā. Sliekas vairāk vai mazāk ‘‘strādās’’ visur, pat jūrā. Upēs vislabāk orientēties pēc katras vēdzeles kuņģa caurskates. Piemēram, Gaujā vislabāk noderēs nēģa fileja, Aiviekstē — mazi, ap 2 centimetriem gari asarēni. Kur viņus sameklēt? Vajadzīga neliela zivju uztveramā ķeselīte. Asarīši tumsā piepeld pie paša krasta. Burtiski 5 centimetru dziļumā. Tur viņus viegli paņemt. Labi ‘‘strādā’’ naktstārpa un zivju filejas asorti. Daugavā vēdzelēm patīk foreļu gaļa.
— Tagad daudzviet upes ir pārplūdušas. Vai ir jēga mēģināt ar pludiņmakšķeri un iebarošanu?
— Un kāpēc gan ne? Nekādas atšķirības starp pavasara un rudens copi jau īpaši nav. Vienkārši jāsameklē klusāks līcis, jāiebaro ar aukstam ūdenim paredzētu barību, un gan jau viss notiks. Labāk gan šajos apstākļos izmantot fīderi un sameklēt upēs bedres, jo brekši un lielās raudas lēnām pārvācas uz dažāda dziļuma padziļinājumiem. Te šīs zivis arī pārziemo. Ja šādu vietu zini vai atrodi, tad noteikti kaut kas notiks. Iebarošanā nevajadzētu aizrauties ar spēcīgiem aromātiem. Ideāli būtu slieka, motilis, vanilīns.
— Kādu mānekli labāk izmantot velcēšanai?
— Patiesībā varētu atbildēt pavisam vienkārši. Visus. Taču tas ir stipri individuāli, un daudz kas atkarīgs no dažādiem faktoriem. Ezers vai upe, lielāks vai mazāks dziļums un gultnes struktūra. Tas ir pamatā. Man labāk patīk strādāt ar vobleriem. Var mainīt braukšanas ātrumu, un līdz ar to mainīsies arī voblera spēle. Tagadējā laikaposmā labāk izmantot spilgtas krāsas un tos mānekļus, kam ir agresīva spēle, jo daudzviet ūdens pēc lietavām ir kafijas nokrāsā, tāpēc zivs drīzāk pamanīs spilgtākas krāsas un izies uz mānekļa agresīvo spēli, jo sajutīs tā vibrācijas.
— Vai termozeķes ir kaut kas labāks par omes no lauku dzijas adītajām?
— Pastaigai pa pilsētas ielām noteikti ne, bet makšķerēšanai, tūrismam, medībām, slēpošanai un citām aktīvām ziemas nodarbēm — noteikti labākas.
— Kā pareizi izvēlēties ziemas zābakus? Esmu no salstošajiem, un man šķiet, ka salt kājas varētu arī tad, ja būtu satītas vatētā segā.
— Cilvēkiem ir dažādas salšanas pakāpes. Citiem ir auksti arī plus 10 grādos. Es, piemēram, bez cimdiem elementāri makšķerēju arī -20. Salšanas pakāpes ir dažādas, tāpēc kaut ko ieteikt ir ļoti grūti. Ir dažādi speciāli sildītāji nelielos maisiņos, ko var ielikt cimdos un zābakos. To ekspluatācija ir ļoti vienkārša, bet efekts jūtams. Tie ir visparastākie neliela izmēra maisiņi, kuri vienkārši pirms lietošanas spēcīgi jāsakrata. Iekšā rodas ķīmiska reakcija, un tā sastāvs sāk sildīt. Darbības laiks dažāds — sākot no pāris stundām līdz pat 12 stundām. Viss atkarīgs no cenas.
Zābaku izvēle ir dažāda. Var pirkt lētos vieglos poļu zābakus, pret kuriem vēl pirms gadiem septiņiem visiem bija liela skepse, bet kas domāti pārsvarā līdz -15 grādiem. Tikpat labi var pirkt “Norfim” ‘‘smago galu’’ mīnus grādiem līdz pat 50, bet tie vairāk domāti sēdēšanai uz vietas un īsiem staigāšanas posmiem. Tā kā Latvijā nekāds īpašais sals nav pieredzēts, tad reizēs, kad pie mums ir lielāki mīnusi, ārā uzturamies tik, cik ir nepieciešams, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B. Tāpēc labāk iesaku meklēt vieglos zābakus, piemēram, “Demar” un līdzīgus. Tie nebūs īpaši derīgi darbam mežā un lienot pa zariem vai mazu upīšu krastiem, kur pilns ar zariem, taču pilnībā noderēs ziemas copei un īpaši tiem, kam patīk asaru meklēšana vai Peipusa kilometri.
Ja ir jautājumi, jautājiet www.copeslietas.lv ekspertos. Cik varēšu, atbildēšu. Visiem — ne asakas! Gaidām ziemu un tikmēr velkam trofejas, jo šis ir labākais brīdis, kas, šķiet, turpināsies līdz pat gada beigām.
