Nesaprotu, kāpēc vēlēšanas rīko tik reti? Vai tad tiešām tās nevarēja būt ik pēc diviem gadiem? Lai jau savulaik to Joahimu aprunāja, ka viņš tautai bez maksas dalīja banānus, bet vai tad bija slikti? Es tā pieēdos, ka vēl šodien tiem virsū neskatos.
Pirms katrām vēlēšanām taču kaut kas “atlec”, tikai jāzina, kur iet un ko dod. Man, piemēram, no iepriekšējām saglabājusies skaista dziesmu grāmatiņa. Ar deputātu — tik neatceros, kuras partijas — mīļākajām dziesmām. Kad man kļūst skumji, atveru kā Bībeli un padziedu. Tur ir gan “Staburadze”, gan “Liepas satumst…”, gan “Vecpiebalgas ūdensrozes”. Dzirdēju, ka šogad izdošot pavārgrāmatu ar kandidātu iecienītākajām receptēm. Tik nezinu, kur to varēs dabūt. Man jau saimniecībā noderētu. Pavārgrāmatas taču ir dārgas. Arī laba dāvana būtu. Savukārt Rozālija Rīgā no vienas partijas bez maksas bija dabūjusi minerālūdeni un “Gotiņas”. Bet nesaka, no kuras, — laikam jau skauž, ka man arī tiktu. Lasīju, ka dažiem rīdziniekiem gan laimējies — tikušies mājas pagalmā ar kaut kādiem deputātu kandidātiem, un pēc tam viņi cienājuši ar arbūziem. Man gan tie noderētu, pāris kilogramu noteikti būtu nost. Vakar uzzināju, ka vienas partijas birojā apmeklētājus cienā ar zaļu cukurvati un konfektēm. Bet galvenais — aicinot uz deju vakariem. Kas zina, varbūt arī partnerus piedāvā. Uz to biroju gan noteikti aizbraukšu, tik īsti adresi nezinu. Varēja vismaz reklāmu ievietot.
