Šonedēļ mani neielaida aptiekā kopā ar desmitgadīgo meitu, jo noteikumi paredz, ka aptiekā vienlaikus drīkst būt tikai viens cilvēks. Tādi noteikumi! — man paskaidroja nedaudz samulsusi aptiekāre un palūdza, lai bērns pagaida pie aptiekas durvīm. Paši aptiekas darbinieki gan saprot, ka noteikumi ir muļķīgi, tajā ir divas kases, pietiekamā attālumā viena no otras, lai varētu ievērot drošu distanci, bet kvadrātmetru par maz. Uz jautājumu — ko darīt, ja man līdzi būtu piecgadnieks, vai arī atstāt aiz durvīm? — darbinieces ieteica tādā gadījumā bērnu atstāt mājās. Un ja esmu vientuļā māte?
Pēdējo triju nedēļu laikā ar dažādiem muļķīgiem aizrādījumiem un komentāriem no veikalu apsargiem esmu saskārusies vairākas reizes. Saprotu, ka veikalu darbinieki nav vainīgi, viņi tikai pilda valdības rīkojumu par ierobežojumiem — katrs pēc savas saprašanas. Vairākkārt esmu novērojusi, kā vīrs ar tukšu groziņu staigā pa veikalu pakaļ sievai, kura stumj piekrautus ratus. Un ko dod šī groziņu dalīšana, ja tikai retajā veikalā pēc katra tā lietojuma groziņu patiešām notīra un dezinficē.
Tāpat joprojām nav skaidrs, kāpēc vienā veikalā varu nopirkt cimdus, zeķes un cepuri, bet bikses un kombinezonu bērnam nē, lai gan esmu vienīgā pircēja veikalā? Un šīs rindas pie tirdzniecības centriem, lai vispār tiktu tajos iekšā vai, vēl trakākais, ārā!
Šonedēļ valdībā diskutēja par iespēju no pirmdienas atļaut atvērt arī citus veikalus. Pēc trīs nedēļām pār ekonomikas ministru nākusi apgaismība, ka tādā veidā varētu izlīdzināt pircēju plūsmu un cilvēkiem nebūtu jāgaida ārā, lai iekļūtu veikalā. Vai tiešām bija jāpaiet tādam laikam, lai aizdomātos līdz kam tādam? Vai, lemjot par ierobežojumiem, tiešām nebija paredzams, kādas sekas tas radīs? Katrā ziņā tas, ko Ekonomikas ministrija pauž izplatītajos paziņojumos, ka ieviestie drošas tirdzniecības ierobežojumi ir sevi attaisnojuši, ka uzņēmēji ar izpratni attiecas pret ierobežojumiem un sabiedrībai tas devis laiku mainīt pirkšanas paradumus, ir tālu no realitātes, no tā, kas patiešām notiek veikalos un pie tiem.
Vakar gan valdība svītroja dienaskārtībā jautājumu par mazo veikaliņu atvēršanu no 9. marta. Bija paredzēts, ka varētu ļaut strādāt veikaliņiem, kuru platība ir līdz 300 kvadrātmetriem un tiem ir atsevišķa ieeja, taču šis lēmums atlikts. Tas darīts ar domu, lai izstrādātu konkrētus, skaidrus, saprotamus un uzņēmējiem prognozējamus kritērijus, pie kādiem saimnieciskās darbības veicēji var plānot atsākt Covid-19 apstākļos drošu darbu — norādīja ekonomikas ministrs. Kādi tie būs, kad tos varēs ieviest un vai tie tiešām attaisnosies, laiks rādīs. Taču līdz tam turpināsim dzīvot un iepirkties kā līdz šim. Vienīgi jācer, ka līdz tam laikam visi mazie veikaliņi nebūs pārtraukuši savu darbību.
