Ir teiciens: “Līdz Dievam augstu, līdz ķeizaram tālu.” Mēs, “Sirmaušu” māju pensionāri, līdz Dievam jau noteikti tiksim, taču līdz ķeizaram ne. Tomēr, kamēr vēl esam uz šīs zemes, gribam kaut mazdrusciņ no zemes labumiem baudīt, taču…
Ir teiciens: “Līdz Dievam augstu, līdz ķeizaram tālu.” Mēs, “Sirmaušu” māju pensionāri, līdz Dievam jau noteikti tiksim, taču līdz ķeizaram ne. Tomēr, kamēr vēl esam uz šīs zemes, gribam kaut mazdrusciņ no zemes labumiem baudīt, taču…
Lietas būtība gaužām prozaiska. Divas mājas, kuras apdzīvojam mēs, četri pensionāri — H. Tiļčuka, F. Dehterjonoka, V. Dehterjonoks un es, Andris Tālešs, ir Aiviekstes pagasta teritorijā, aiz dzelzceļa Rīga—Maskava līnijas. Esam netālu no Pļaviņu pilsētas un apmeklējam veikalus, pastu un citas pakalpojumu iestādes Pļaviņās vai Gostiņos. To varam izdarīt, kājām šķērsojot dzelzceļu un tālāk pa Rīgas—Daugavpils šoseju.
Problēmas sākas, ja pie mums jāiebrauc ar transportu. Vienīgā iespēja ir šķērsot Mālkalnu ceļa dzelzceļa pārbrauktuvi, un tūliņ pa kreisi paralēli dzelzceļa stigai ir apmēram kilometru garš ceļš, kurš beidzas pie mūsu mājām. Par ceļu to var nosaukt visai nosacīti. Drīzāk tā ir bedraina, alkšņos un kārklos ieaugusi taka.
Padomju laikos pa šo ceļu brauca pat kombaini. Mājā, kurā es dzīvoju, mīt arī Dehterjonoku laulātais pāris. Frančeska Dehterjonoka ir paralizēta. Arī viņas vīrs ir smagi slims. Ātrā medicīniskā palīdzība ir bieža viešņa mūsu mājās, un šī aizlaistā ceļa dēļ drīz vispār atteiksies braukt.
Vērsāmies pie Aiviekstes pagasta padomes valdes priekšsēdētājas Vizmas Mūrnieces ar lūgumu ceļu sakārtot. Atsūtīja vienu bezdarbnieku. Viņš trīs dienas pāris stundu pavicināja cirvi un pazuda. Pēc tam atkārtoti lūdzām, lai atved un izber abos ceļa galos pa grants kravai. Es kā stiprākais būtu ar ķerru izvadājis un pielīdzinājis lielākās bedres. Saņēmām atbildi, ka pagasta papīros tāds ceļš neeksistējot.
Atmodas laikā mūsu pagastā biju viens no Tautas frontes grupas dibinātājiem. Biju uz barikādēm un organizēju pagasta ļaužu braucienu uz “Baltijas ceļu”. Nekad nebiju domājis, ka gaidāms kaut kas tāds! Vai tiešām taisnība tiem, kuri deklarē — valsts politika ir vērsta uz to, lai tiktu vaļā no nevēlama balasta — pensionāriem?
* * *
Aiviekstes pagasta padomes priekšsēdētāja Vizma Mūrniece “Staburagam” paskaidro: — Šis ceļš ir servitūts jeb koplietošanas ceļš, un pagasta padome tā remontam var atvēlēt ļoti maz līdzekļu, jo šādu ceļu Aiviekstes pagasta teritorijā ir daudz. Ziemā mēs šos ceļus iztīrām bez maksas.
Ko spēsim, to darīsim. Ja vajadzēs, vēl cirtīsim krūmus, bet bedres aizlīdzināt nevaru solīt. Ja būs nauda, centīsimies ceļu sakārtot.
