Kokneses novada Iršu pagastā, talkā brīvprātīgi piedaloties vismaz simt “Latvenergo” darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, sākts uzņēmuma iniciētais vides projekts — Daugavas pietekas Pērses tīrīšana. Talkas dienā iztīrīts kilometrs upes, bet trīs gadu laikā kopumā plānots iztīrīt Pērsi visā tās garumā.
Akciju sabiedrības “Latvenergo” ražošanas direktors, bijušais aizkrauklietis Māris Kuņickis, uzrunājot no Rīgas, Salaspils, Ķeguma un Aizkraukles sabraukušos talciniekus, sacīja: “2017. gadā mēs sākām jaunu iniciatīvu — uzņemties atbildību par kādu no Daugavas baseina upēm, palīdzot tām atjaunoties. Saprotam, ka hidroelektrostaciju būvniecība ir mainījusi Daugavas dabisko tecējumu, ietekmējusi dažādus procesus dabā, piemēram, zivju nārstu, tāpēc esam uzņēmušies rūpes tieši par Daugavas baseina upēm. Pirmā iztīrītā upe bija Vedze, šogad izvēlējāmies Pērsi, kas ir viena no skaistākajām Daugavas pietecēm. Talkas mērķis, iztīrot upi no kokiem un sanešiem, ir atjaunot straujteci, uzlabot upes ekosistēmu, radīt labvēlīgākus apstākļus zivju nārstošanai.”
Latvijas Universitātes hidrobioloģe Agnija Skuja, kuras galvenais uzdevums šajā pasākumā bija kopā ar gados jaunākajiem talciniekiem izpētīt upi un iepazīstināt viņus ar upes ekosistēmu, pastāstīja, ka viena no Latvijas upju problēmām ir tieši koku sagāzumi. Daudzas Daugavas pietekas vairāku gadu laikā daudzviet ir aizsprostotas ar sakritušiem kokiem, sanešu un ūdensaugu radītiem sēkļiem, arī Pērse. To apliecināja arī Ivars Dubra, biedrības “Mēs zivīm” vadītājs, kurš upē bija krietni pastrādājis jau pāris dienu pirms talkas, sazāģējot tajā sakritušos kokus: “Galvenā problēma ir izskalojumi un krasta erozija, kuras rezultātā upē sagāzušies koki, sakrituši nolūzuši koki un zari. Vietām šie koku sagāzumi veido milzīgus krāvumus un nosprosto upes tecējumu. Tā vietām sāk pārvērsties par dīķi ar tam raksturīgiem ūdensaugiem.” Ivars piebilst, ka Pērsi visā garumā plānots iztīrīt trīs gadu laikā, katru gadu attīrot aptuveni 12—14 kilometrus garu posmu. Talkas dienā visiem kopā izdevies iztīrīt aptuveni kilometru garu posmu, taču Ivars šovasar piedalījies vēl kādā talkā, kas saistīta ar Pērsi. Bijušais bebrēnietis Andrejs Muraško, kuram pieder īpašums upes krastā, bija plānojis veikt sanitāro cirti un rīkoja savu upes krastu sakopšanas talku. “Izdzirdējis televīzijā par mūsu ieceri, Andrejs sazinājās arī ar mums, un mēs kopā pāris kilometru jau iztīrījām. Vispār upe te ir interesanta. Posmiem ir tik daudz darba, ka vienā vietā var iestrēgt uz vairākām dienām. Un ir tādi posmi, kur dienas laikā viens var iztīrīt 100—200 metru garu posmu,” savos novērojumos dalās Ivars Dubra.
Ivars piebilst, ka šī ir arī pirmā reize, kad kopā ar zinātniskā institūta “Bior” speciālistiem paņemti ūdens paraugi upē pirms tās tīrīšanas un tiks ņemti pēc trijiem gadiem, kad plānotie darbi būs pabeigti, lai salīdzinātu, kādas ir izmaiņas. Tāpat paņemti zivju paraugi. ◆
Uzziņa
Pērses sakopšana noritēs trīs gadus, šajā projektā paredzot:
◆ veikt upes pārbaudi, gultnes attīrīšanu no sanešiem un sakritušajiem kokiem, aizsprostiem visā upes garumā, organizēt talkas sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm”;
◆ sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” veikt ihtiofaunas un zivju resursu izpēti un izvērtēt veikto sakopšanas darbu nozīmīgumu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.
Upes raksturojums
Pērse ir vidēji liela upe, kuras aptuvenais garums ir 50 kilometru. Tā sākas Kārdeces mežā Sausnējas pagastā. Augštecē tek pa Vidzemes augstienes dienvidu daļu kā sekls grāvis krūmainās pļavās un jauktos mežos. 10 km garā posmā upes kritums sasniedz 88 m. Lejpus Iršupītes ietekas gultne 25 km garā posmā regulēta ar kritumu 33 m. Lejpus Bormaņiem upe veido 3—4 m dziļu ieleju, kas tālāk pakāpeniski padziļinās līdz 30 m. Pirms Pļaviņu HES ūdenskrātuves ierīkošanas, kas upes kritumu samazināja par aptuveni 30 m, lejtecē bija Pērses ūdenskritums.
Atrod upēs reti sastopamo biezo perlamutreni
Agnija Skuja, hidrobioloģe:
— Pērses talkas vieta ir ļoti skaistā, strauji tekošā posmā, taču tai nepieciešams palīdzēt. Jo upīte mazāka, jo tai grūtāk pašai atjaunoties, īpaši, ja tajā ir daudz sakritušas koksnes. Un, ja tās ir par daudz, tad jāveic šādi apsaimniekošanas pasākumi.
Straujteces posmā pats svarīgākais, lai visas sugas, kas raksturīgas šādām vietām, spētu dzīvot, tādējādi, izņemot sakritušos kokus, mums jāatjauno tecējums. Rezultātu varēs redzēt pēc lielajiem ūdeņiem rudenī un pavasarī, kad sanesumi būs likvidēti. Šodien mūsu mērķis ir parādīt bērniem, kas vēl bez zivīm dzīvo upē. Parādīsim, ko ēd zivis, kādi augi aug upē, pētīsim mikroskopiskus organismus. Šodien Pērsē izdevās pat atrast upēs reti sastopamo biezo perlamutreni, kas, kā izrādās, te dzīvo.
