Apmēram pussimt talcinieku piedalījās Sunākstes Baltās baznīcas apkārtnes sakopšanas talkā. Ļaudis no tuvām un tālām vietām alejā iestādīja 50 jaunas liepas, pretī saņemot sertifikātu ar atrašanās vietas koordinātām, pēc kurām savu kociņu varēs atrast arī pēc daudziem gadiem.
Šis bija jau piektais gads, kad pie Sunākstes Baltās baznīcas notiek talka. Tās rīkotāji apvienojušies pirms apmēram pusgada dibinātajā Stendera biedrībā, un šoreiz talkas dienu rīkoja sadarbībā ar Sunākstes baznīcas draudzi, Viesītes un Jaunjelgavas novada pašvaldībām.
Šajā dienā Stendera biedrības, Sunākstes baznīcas draudzes, Viesītes un Jaunjelgavas novadu vadītāji parakstīja sadarbības līgumu, kas apliecinās apņemšanos sadarboties, lai kopā atjaunotu un attīstītu Stendera mācītājmuižas parku un Sunākstes Balto baznīcu.
Sava liepa
Talkā piedalījās ļaudis no Jaunjelgavas un Viesītes novada, Rīgas, Jūrmalas, Ikšķiles, Siguldas un citām vietām. Talcinieki ne tikai sakopa Sunākstes Baltās baznīcas apkārtni, bet iestādīja arī 50 jaunas liepas alejā, kas savieno Sunākstes baznīcu un Vecā Stendera mācītājmuižas vietu. Laika gaitā 300 metru garā aleja zaudējusi daudzus kokus. Talcinieki iestādīja apmēram pusotru metru augstas jaunās liepas, tās iegādātas Jelgavas kokaudzētavā. Viens stādiņš maksāja 15 eiro, un to iegādi atbalstīja Stendera biedrības pārstāvji.
Vēlāk katrs talcinieks, kurš iestādīja jauno liepiņu, saņēma sertifikātu ar GPS koordinātām. Stendera biedrības idejas autors un galvenais iniciators, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras pro-
fesors, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurģijas nodaļas vadītājs Pēteris Stradiņš stāsta, ka kopā ar ainavu arhitektiem katra vietiņa, kur iestāda jauno kociņu, ir iepriekš marķēta un tam noteiktas precīzas koordinātas.
Pēteris Stradiņš piebilst, ka jaunās liepiņas būs kārtīgi jālaista, un par šo darbu vienosies ar vietējiem ļaudīm. Todien talcinieki no dīķa nesa ūdeni un jaunos kociņus kārtīgi aplaistīja. “Šoreiz ceram, ka sekos lietus periods, lai tas jaunajiem kociņiem palīdzētu ieaugt,” saka Pēteris Stradiņš.
Viņš bilst, ka talka ir izdevusies, un tradicionāli šajās dienās daba talciniekus lutina ar labiem laikapstākļiem. Tā bijis arī togad, kad pirmā talka notikusi vēlā rudenī, bet talkas sestdiena bijusi ļoti jauka un saulaina. “Stendera talkas vienmēr ir saulainas, un tās allaž ir cilvēku atbalstītas,” saka viņš.
Godā dižgarus
Talkā pie Sunākstes Baltās baznīcas todien varēja satikt tuvus un tālus viesus. Pulkā strādāja arī komponists Māris Lasmanis, kurš stāstīja, ka šajā dienā Sunākstē kopā strādāja deviņi Lasmaņu dzimtas pārstāvji — seši stādīja liepas alejā, citi kopa dzimtas kapus.
“Ar šo vietu mūs saista senču takas,” saka Māris Lasmanis. “No mammas puses mūsu saknes nāk no Limbažu puses, kur jūtama dižgaru Friča Bārdas un Neikena aura, un esmu iesaistījies kultūrvides kopšanā arī tur. Man ir sajūta, ka manus senčus taipusē audzinājuši šie dižgari, savukārt Sunākstē Vecais Stenders audzinājis manus senčus no tēva puses. Manu vectēvu kristījis jaunais Stenders, savukārt mans onkulis uzrakstījis grāmatu par mūsu valsts un arī Sunākstes vēsturi “Tēva gadsimts” un “Dēla gadsimts”. Līdz ar to piederības sajūta šai vietai man ir dziļa.”
Māris Lasmanis stāsta, ka savulaik viņa ģimene baznīcā novietojusi plāksni ar represēto vārdiem. Šaipusē dzimis un audzis viņa vectēvs Voldemārs Lasmanis, kurš no Sunākstes arī izsūtīts. Vecaistēvs vēlējies, lai te draugu un radu piemiņai būtu šāda piemiņas plāksne, un pats arī tās atklāšanu pieredzējis. Lasmaņu ģimene baznīcai dāvinājusi arī kroņlukturus. “Visi ir darījuši labāko, ko vien varējuši,” saka Māris. “Neesmu nekāds zemes cilvēks, taču, ieraugot ziņu, ka te notiek talka, mudināju pārējos Las-
maņus: mums jābrauc!”
Būvēs terases
Izstaigājot liepu aleju un uzrunājot talciniekus, mani pārsteidz vēl kaut kas — cik atvērti un jauki cilvēki te ieradušies! Tā īpašā sajūta, šķiet, ir visiem, un kāda talciniece bilst: “Šurp taču brauc tikai brīnišķīgi ļaudis!”
Pēc labi padarīta darba talcinieki tika cienāti ar zupu. Vēl bija sarunas — nopietnas un mazāk svarīgas.
Savukārt Stendera biedrības valdes loceklis Jānis Dimitrijevs, vaicāts par nākamajiem plāniem, bilst: visticamāk, bijušās mācītājmuižas drupu vietā sāks iekārtot laukumu, lai tur varētu būvēt terases. Talcinieki tur izzāģēja krūmus un novāca zarus, bet laukums vēl jāatbrīvo no celmiem un jānolīdzina. “Tā ir ļoti skaista vieta, kur varētu rīkot pasākumus un, iespējams, arī vietējā mēroga dziesmu svētkus,” piebilst Jānis Dimitrijevs. ◆
