(Nobeigums. Sākums 20. septembrī.) Aiviekstes pagasts. Krievciema akmens. Pie Krievciema dzirnavām Pļaviņu—Madonas šoseja šķērso kanālu, kurš izrakts nolūkā saīsināt Vesetas tecējumu uz Aivieksti.
(Nobeigums. Sākums 20. septembrī.)
Aiviekstes pagasts
Krievciema akmens
Pie Krievciema dzirnavām Pļaviņu—Madonas šoseja šķērso kanālu, kurš izrakts nolūkā saīsināt Vesetas tecējumu uz Aivieksti. Pa kreisi no šosejas uz tā saskatāms jaunceļamās Krievciema HES aizsprosts. Celtniecības gaitā, paplašinot jau senāk raktu kanāla atzaru, tā krastā labi atsedzies prāvs laukakmens. Agrāk zemes līmenī bijusi saskatāma tikai tā plakanā virsma, bet tagad akmens no kanāla pretējā krasta redzams visā pilnībā.
Tomēr lielāko interesi izraisa akmens virspusē redzamās zīmes, kuras mūsdienās pirmais ievērojis LKF kopas “Ceļaprieks” vadītājs Aigars Liepiņš. Akmenī neapšaubāmi mākslīgi iekaltas divas vairogiem līdzīgas kontūras, kuras ietver iekalts pusloks. Tas vedina domāt, ka tas varētu būt sens robežakmens.
Šķiet, šajā vietā nozīmīga zemes robeža gan nekad nav bijusi, jo kādreizējā Vidzemes un Vitebskas guberņas robeža, kura tagad kalpo kā robeža starp Kalsnavas un Aiviekstes pagastu, ir aptuveni kilometra attālumā.
Savukārt 1924. gadā publicētajā Edītes Kurcas Latvijas kulta vietu sarakstā kā Kalsnavas pagasta teritorijā esošs objekts minēts kāds mūsdienās vairs dabā nezināms Ūdenītes (kādas avotnāras) akmens, kurš esot pie bijušajām Ģeriņu mājām kādā strautā netālu no Vesetas tilta ceļā uz Annasmuižu. Tiešām no Krievciema akmens 0,3 km attālumā ir Ģeriņu mājas, aiz kurām tek Veseta, bet viennozīmīgi nevaram pieņemt, ka šis ir E. Kurcas aprakstītais akmens.
Bebru pagasts
Zutēnu kapsētas riņķa krusts
Zutēnu kapsēta ir Bebru—Ozolu ceļa kreisajā pusē ap 2,5 km no Bebriem. Krusts saglabājies kapsētas vecākajā daļā netālu no kapličas. No Aizkraukles rajona riņķa krustiem tas ir vienīgais zināmais, kurš vēl ir savā sākotnējā vietā, kaut arī iespējams, ka konkrētajā kapa vietā krusts uzlikts pēc pārvietošanas.
Krustā iekaltas zīmes, kuru pamatā auseklīša elements. Tas ornamentikā ieviesies diezgan vēlu. Tādēļ, salīdzinot ar zīmēm uz Seces Putriņkroga kapsētas riņķa krustiem, pamats domāt, ka tās ir jaunākas un, šķiet, kalpojušas kā dekoratīvs elements. Krusta kājai, uz kuras arī ir ornaments, priekšā novietota interesanta tāda paša materiāla akmens detaļa.
Pēc arheologa A. Caunes rīcībā esošajām ziņām, zvaigžņveida ornaments ir bijis arī tagad jau pazudušā riņķa krusta rotājumā Ogres rajona Madlienas pagasta Vecajos kapos.
Pašreiz Latvijas kapsētās zināms vēl tikai viens šāds riņķa krusts. Tas ir pavisam netālu — Bebru pagastam kaimiņos esošajā Ogres rajona Meņģeles kapsētā.
Āpškalna akmens
Imanta Ziedoņa vadītā “Dižkoku atbrīvotāju grupa” 20. gs. 80. gados, izkopjot rakstnieka Rutku Tēva aprakstītās 1841. gada Bebru zemnieku rīkotā Kartupeļu dumpja vietas, akcentējusi ainavu Āpškalnā. Savā grāmatā “Tutepatās” dzejnieks raksta: “Mēs strādājām veselu dienu. Uguns kāpa debesīs un aiznesa tur izārdīto, nokaltušo un pasaules piesmieto. Palika sakārtotais un skaistais. Palika divi pieminekļi kalnā — akmens un mājas skurstenis.”
Pie šī akmens var nonākt, šķērsojot Pērsi pa Bebru—Odzienas lielceļu un pagriežoties pa lauku ceļu, kurš ved gar Pērses kreiso krastu lejup. No Pērses tilta līdz Āpškalnam — apmēram 3 km.
Akmens, ar kuru nogalināts pūķis
P. Šmita latviešu tautas pasaku un teiku krājumā (13. sēj.) ievietota savdabīga teika par kāda Jaunbebru saimnieka veikto pūķa nogalēšanu. Saimnieks savā mājā dzīvojošo pūķi nespējis nodrošināt ar darbu, tādēļ izlēmis no viņa atbrīvoties. Sūtījis pūķi uz tīrumu kādu lielu akmeni izlauzt, pūķis to atracis, bet nespējis izcelt, tādēļ saucis saimnieku palīgā. Saimnieks licis pūķim zem akmens palīst apakšā, bet pats solījies celt to no augšas. Tiklīdz akmeni izdevies nedaudz pacelt, tā saimnieks to palaidis vaļā, un akmens tad pūķi nospiedis.
Pēc teikas teksta nevar spriest par vietu, kur ir šis akmens, un mūsdienās, šķiet, to lokalizēt vairs nebūs iespējams.
