Aiviekstes pagasts. Draudavu akmens. Kokneses—Bērzaunes ceļa labajā pusē, aiz kādreizējā Bunduļkroga drupām, redzams Draudavu māju puduris.
Aiviekstes pagasts
Draudavu akmens
Kokneses—Bērzaunes ceļa labajā pusē, aiz kādreizējā Bunduļkroga drupām, redzams Draudavu māju puduris. Akmens redzams ar sētiņu veidotā iežogojumā, kurš iezīmē senkapu un viduslaiku kapsētiņas vietu, un labi saskatāms no lielceļa.
Literatūrā šo akmeni parasti sauc par Draudavu krustakmeni, kaut precīzāk to būtu dēvēt par Draudavu zīmju akmeni, jo iekalums tajā sarežģīts un nav uzskatāms par vienkāršu krustu.
Iekalums aizņem gandrīz visu akmens plakanās virsmas laukumu. Kaut arī viens akmens gals atšķēlies, nedaudz iekalumu bojājot, atlūzni piespiežot, iegūstams visumā precīzs priekšstats par to. Zīme, visticamāk, ir shematisks cilvēka attēls, kurā vertikālās līnijas augšgalā piezīmētais aplis atbilst cilvēka galvai, bet horizontālā nedaudz ieslīpi iekaltā šķērslīnija attēlo bultu, kura cauršāvusi cilvēka ķermeni.
Līdzīgs zīmējums ir uz akmens mežā pie Raiskuma pagasta Ģībolām (Cēsu rajonā), par kuru zināmais nostāsts apgalvo, ka zem tā apbedīts karā kritušais zviedru ģenerālis. Vēl līdzīgu zīmi ceļmalā esošā akmenī mēs ievērojām Dricānu pagasta Apšeniekos (Rēzeknes rajonā).
Kara kapi
Arī Draudavās saglabājušies nostāsti par kritušiem zviedru karavīriem, un tautā senvietai ieviesies nosaukums “Kara kapi”. Līdz ar to pamats pieņemt, ka arī īstenībā vismaz kāds vai daļa no viduslaiku kapsētiņā apbedītajiem tiešām ir krituši karā. Pēc Draudavās dzīvojušā Vietalvas draudzes skolas skolotāja un plaši pazīstamā kultūras darbinieka Andža Siliņa 1876. gadā publicētās informācijas un arī arhīvu ziņām, senvietā kādreiz audzis svētozols.
Draudavās arheologa J. Urtāna vadībā 1976. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi. Tajos konstatēts, ka akmens ir nedaudz sāņus no senkapiem. Zem akmens atsegta liela dzīvnieka, iespējams, vērša, kauli. Pie tā atrasts arī viduslaiku gredzens. Atrastās senlietas liecina, ka kapulauks izmantots no III līdz V gadsimtam, kurš XV—XVI gadsimtā, ierīkojot viduslaiku kapsētu, izpostīts.
Šodien mēs nevaram precīzi atbildēt, vai zīme akmenī iekalta, ierīkojot viduslaiku kapsētiņu, vai arī akmens bijis uzlikts saistībā ar kādu konkrētu apbedījumu. Iespējams, jau pašā sākumā akmenim bijusi ne tikai vienkārša viduslaiku kapakmens funkcija, bet arī mitoloģiska nozīme. Vēlāk akmens sākotnējās funkcijas varētu būt kļuvušas mazāk nozīmīgas, un akmens kopīgi ar tam blakus augošo ozolu sācis pildīt kulta vietas funkcijas.
Kokneses—Bērzaunes ceļa stabiņš
Ap 100 m no Pļaviņu—Ērgļu un Kokneses—Bērzaunes ceļu krustojuma Kokneses virzienā ceļa kreisajā pusē saglabājies rupji apskaldītas taisnstūra paralēlskaldņa formas akmens stabiņš, kuram divās sānu skaldnēs iekalti skaitļi 29 un 30.
Spriežot pēc stabiņa ierakšanas vietas, tā apdarinātības līmeņa un tajā iekalto ciparu formas, tas varētu būt 19. gs. tapis ceļa stabiņš. Šobrīd ir neiespējami pateikt, līdz kādai konkrētai vietai un kādās mērvienībās tas norāda attālumu.
Akmens Pļaviņu mežniecības 147. nogabalā
Meža ceļa, kurš no Pļaviņu—Jaunāsmuižas ceļa nogriežas uz Jauju slēpošanas trasi, labajā pusē pēc aptuveni 100 m redzams akmens ar iekaltām zīmēm. To nejauši ievērojām, mežā sēņojot. Par tā esamību Pļaviņu mežniecībā neviens, pat gados vecākie mežkopji, nezināja.
Viena no iekaltajām zīmēm atgādina stilizētu ciparu 4, tomēr iespējams, ka tas ir krusts ar diviem savienotiem galiem. Otra zīme nepārprotami ir krusts ar diviem noslēgtiem galiem, pie tam šāda veida krusta zīmes parasti novērojamas robežakmeņos. Tātad pamats domāt, ka tas varētu būt sens robežakmens no 18. vai 19. gadsimta.
Kapmalu krustakmens
Ap 1,5 km Bērzaunes virzienā no Pļaviņu—Ērgļu un Kokneses—Bērzaunes ceļu krustojuma pa labi iegriežas meža ceļš. Pēc tam, kad tas šķērsojis Kaļķupīti, vēlreiz nogriežoties pa labi, var nonākt Odzes ezera ziemeļu piekrastē bijušajā nomaļajā Kapmaļu mājvietā. No šī vietvārda nojaušams, ka apkārtne saistīta ar senu kapu vietu.
Ejot no mājvietas caur krūmāju pa makšķernieku iemītu taciņu, kura ved gar pašu ezera krastu uz austrumiem, apmēram pēc 300 m pamanām gandrīz uz pašas taciņas gulošu iegarenu tumši pelēku akmeni. Tā vienā galā redzams platām līnijām iekalts krusts ar paplatinājumiem līniju galos, bet apakšā zīme, līdzīga mūsu Pļaviņu mežniecības 147. nogabalā atrastajam akmenim, kas liek domāt, ka arī šis ir sens robežakmens.
(Turpmāk vēl)
