Vakar ar kādu uz ielas satiktu vīru ieslīgām diskusijā par sabiedrības uzbūves modeli, šeit dzīvojošajiem cilvēkiem. Viņa secinājums — mēs, latvieši, esam lumpeņi, no kuriem baidās leiši un igauņi. Kaimiņi baidās, ka kritiskā brīdī lumpeņi var viņiem iešaut mugurā.
Šī padomijas čekista daba ir dziļi mūsu sabiedrībā, un pie katras izdevības nodosim, tiesāsim, apsmiesim un spriedīsim “taisnu” tiesu katram, kurš nedomā tāpat kā vairākums. Ne kaimiņiem tajā pusē robežai, bet gan paši savējiem ar lielu patiku iešausim mugurā. Lumpeņi joprojām tik viegli kādu padarīs par noziedznieku, jo dažkārt pietiek tikai ar kāda ziņu pienesēja aizdomām, lai, tās pielīdzinot “sabiedrības interesēm”, ierosinātu lietu tiesā.
Kādas vecāsmātes “man liekas, ka tur kaut kas nav tīrs…” izposta ģimenes, ar bāriņtiesas lēmumu atņemot bērnus vienam no vecākiem. Liekulīgas taisnības zobenu turot vienā rokā un pie otras visneaizsargātāko sabiedrības daļu — bērnus, mūsdienās var panākt momentānu efektu. Arī nesen aprunātajā lietā par priesteri Uldi Cēsnieku. Par piemēru ņemot visus ar baznīcu saistītos skandālus, viena sabiedrības daļa “nekļūdīgi” secināja — vainīgs. Notikušā pamatā jau atkal iejaukti bērni un pieaugušie. Arī pēc tiesas sprieduma nepārprotamas pārliecības tās taisnībai nav.
Un atkal jau tieši šie lumpeņi ar sabojāto tiesu sistēmu valstī, kur tiesnešus tur aizdomās par sadarbošanos ar noziedzniekiem, veicinājuši aklu kliedzēju armijas veidošanos sabiedrībā, kas savā ceļā gatavi izmantot visus līdzekļus, lai tikai panāktu savu taisnību. Tieši šo pagātnes palieku dēļ mūsu valstī var tiesu lietas novilkt gadiem ilgi, ļaujot iesaistītajiem izspēlēt labāko scenāriju un kādai no pusēm panākt izdevīgāko spriedumu.
Neticēt nevienam un tajā pašā laikā ticēt vairākumam — tāda ir mūsdienu vidējās sabiedrības daļas attieksme. Noticēt skaļākajai ziņai, krāšņākajam, izsmalcinātākajam sižetam. Prātā nāk burvju mākslinieks, kas no melna cilindra izvelk baltu pūkainu zaķi. Tieši tā arī viena mediju daļa manipulē ar skatītāju un klausītāju uzmanību, varbūt pat darbojoties kāda politiska spēka interesēs. ◆
