Jau noslēgusies būvniecības ieceres publiskā apspriešana Latgales autoceļa posma Koknese — Pļaviņas izpētes projektam. Lai arī darbi te sāksies tikai ap 2015. gadu, šobrīd svarīgākais ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā.
Jau noslēgusies būvniecības ieceres publiskā apspriešana Latgales autoceļa posma Koknese — Pļaviņas izpētes projektam. Lai arī darbi te sāksies tikai ap 2015. gadu, šobrīd svarīgākais ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā.
Paredzēts, ka jau nākamajā gadā varētu sākties Latgales autoceļa būvniecība posmā no Tīnūžiem līdz Koknesei. Tā kā tas ir dārgs projekts, kurš izmaksās vismaz 80 miljonu latu, tālākā ceļa būve “atbīdās” uz vēlāku laiku. Ap 2013. gadu ceļa posmam Koknese — Pļaviņas paredzēts pasūtīt skiču projektu un pamazām atpirkt zemi. Reāli darbi šajā posmā plānoti no 2015. līdz 2020. gadam.
— Pagaidām esošā autoceļa transporta plūsmas intensitāte posmā no Kokneses līdz Pļaviņām nav augsta — apmēram 4000 automašīnu dienā, un ceļš šādā režīmā var kalpot vēl vismaz septiņus gadus. Tomēr satiksmes intensitāte pieaug, un aprēķināts, ka pēc desmit gadiem tā dubultosies, tāpēc jādomā par jaunu un modernu autoceļu, — saka akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.
Lai arī nākamo piecu gadu laikā šajā posmā nekādi darbi nesāksies, Valdis Laukšteins atzīst, ka šobrīd būtiskākais ir informēt cilvēkus. Arī iesaistītajām pagastu padomēm jāpieņem lēmums par grozījumiem teritorijas plānojumā, kur būs iezīmēts ceļa maršruts.
Zeme jau rezervēta
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” pasūtīto autoceļa būves izpēti veica SIA “Projekts 3”. Izstrādāti trīs jaunā autoceļa varianti, un tie arī bija nodoti iedzīvotāju apspriešanai Kokneses, Aiviekstes un Klintaines pagastā, kurus šķērsos jaunā būve.
Katram variantam ir savas priekšrocības un trūkumi, bet par optimālāko projektētāji un arī pašvaldību pārstāvji uzskata trešo variantu. Šī posma kopējais garums plānots apmēram 17 kilometru, un tas ir salīdzinoši vistaisnākais. Turklāt vismaz triju kilometru garumā ceļš šķērsos Aiviekstes pagasta padomei piederošo zemi, kas jau iepriekš rezervēta šim mērķim. Trūkumi šim variantam ir tādi, ka būvniecības sākumā būs jāatpērk daudz privāto īpašumu, arī tādēļ, lai pārbūvētu vairākus otrās šķiras ceļus, kuri iekļauti šajā projektā.
Sargās dzeņus
Izstrādāts arī ietekmes uz vidi novērtējums, kurā analizēts, kā jaunais autoceļš mainīs apkārtējo hidroloģisko režīmu, augsnes un gaisa kvalitāti, apkārtējo ainavu un kultūrvēstures situāciju. Veikta arī iespējamo risku analīze. Arī šajā pētījumā par piemērotāko atzīts trešais variants, jo abi pārējie būtiski ietekmē teritorijas bioloģisko daudzveidību. Turklāt otrais variants vispār nav īstenojams, jo autotrase šķērsotu mikroliegumu Kokneses pagastā, kur mājo trīspirkstu dzeņi.
— Šis autoceļš domāts, lai cilvēki ātri varētu nokļūt Rīgā, bet tas noteikti nav plānots apkārtējo māju vai uzņēmumu apkalpošanai. Šim mērķim būs paredzēti pievedceļi, pa kuriem varēs nogriezties. Kur vietējais ceļš tiks pārtraukts, tur būs kāds cits risinājums, — informē SIA “Projekts 3” projektu vadītājs Ilmārs Gorda.
Visi atbalsta
Projekta publiskajā apspriešanā pagastos iedzīvotāju interese bija neliela. Aiviekstes pagasta padomes priekšsēdētāja Vizma Mūrniece stāsta, ka šajā laikā tikai divi cilvēki interesējās par šo projektu, jo ceļš virzīsies cauri viņu īpašumiem. Viņi atbalsta trešo variantu.
Arī Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis atzīst, ka šis variants vairāk pieņemams. Autoceļš neskars apdzīvotās vietas, bet iedzīvotāji, kuriem tur ir īpašumi, aktīvi interesējas, kā tos turpmāk varēs apsaimniekot. Tomēr neviens pret jaunā ceļa būvi neiebilst. Šādu viedokli atbalsta arī klintainieši.
Jādomā, kas izdevīgāk
Publiskās apspriešanas noslēgumā akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” un SIA “Projekts 3” pārstāvji katrā pagastā ar iedzīvotājiem tikās klātienē. Cilvēki vairāk interesējās par to, kā viņi nokļūs no viens sava īpašuma daļas otrā, ja autoceļš to sadalīs, kā notiks zemes un meža atpirkšana.
— Kompensācijas summu nosaka Ministru kabinets, un cilvēkiem par zaudēto zemi vienmēr tiek piedāvāta samaksa pēc vidējās tirgus vērtības. Domāju, ka arī šajā gadījumā īpašnieki neko nezaudēs. Uzskatu, ka nebūs problēmu arī zaudēto mežu saņemt citā vietā, ja būs tāda vēlēšanās, jo valstij pieder 50 procentu visa Latvijas meža, — saka Valdis Laukšteins.
Viņš atgādināja, ka īpašnieks var pieprasīt Satiksmes ministrijai ieskicēt precīzu ceļa robežu konkrētā zemesgabalā. Iedzīvotāju aktivitāte pasteidzināšot arī ministriju pasūtīt skiču projektu.
Tagad pašvaldības vēl var rūpīgi iepazīt projekta izpētes rezultātus un pieņemt galīgo lēmumu, kuru variantu atbalstīt.
***
Izziņa
Latgales autoceļa posma Koknese — Pļaviņas iespējamās trases.
1. variants.
Autoceļa posma kopējais garums ir 17058 metri. Tas sākas ar pārvadu pār ceļu Koknese — Ērgļi pie īpašuma “Lieplīči”. Pēc tam ceļš virzīts augšup gar mājām “Lembergi”, skar Kokneses mežniecības īpašumus, šķērso otrās šķiras autoceļu Koknese — Odziena — Jāņukalns — Bērzaune, un tālāk trase virzās pa privātajām un Aiviekstes pašvaldībai piederošajām zemēm un Klintaines pagastu.
2.variants.
Autoceļa posma kopējais garums 17106 metri. Līdz mājām “Lembergi” trase daudz neatšķiras no pirmā varianta. Kokneses un Klintaines pagastā vairāk virzīta uz augšu, skarot arī mikrolieguma zonu. Aiz Kokneses pagasta Robežniekiem ceļš virzīts uz leju gar Aiviekstes pagasta Mežvēveriem un Klintaines pagasta Jaunsilmačiem.
3.variants.
Autoceļa posma kopējais garums 16967 metru. Trasi paredzēts virzīt mājām “Lembergi” gar lejpusi. Līdzīgi kā pirmajā variantā ceļš šķērso Klintaines pagasta robežu, Aiviekstes pagastā virzās cauri privātajām saimniecībām un pašvaldībai piederošo zemi. Tāpat kā abos pārējos variantos, arī šis ceļš noslēdzas Aiviekstes pagastā starp Brāķeriem un Jučiem.
