Pērn man nozaga alumīnija laivu. Vainīgos — pāris jauniešu — pats ātri izskaitļoju, bet laivu viņi jau bija sagriezuši un pārdevuši metāla uzpircējiem.
Pērn man nozaga alumīnija laivu. Vainīgos — pāris jauniešu — pats ātri izskaitļoju, bet laivu viņi jau bija sagriezuši un pārdevuši metāla uzpircējiem. Naudu nodzēruši. Zaglēnus tiesāja, piespriežot viņiem nosacītu sodu un liekot atmaksāt man radītos zaudējumus — 150 latu. Iesaistījās arī tiesu izpildītāji, kuriem šī nauda no vainīgajiem jāpiedzen. Diemžēl nekā! Viņiem nav ne darba, ne īpašuma, līdz ar to naudu atgūt bezcerīgi. Vainīgie staigā svilpodami. Nesaprotu, kādēļ vajadzīga tiesa, parādu piedzinēji, ja tāpat neko panākt nevar? Ulmaņlaikā vismaz bija parādu cietumi, bet ko darīt tagad? Man nevajag tādu valsti, kurā nespēj pasargāt godīgos iedzīvotājus, bet noziedznieks jūtas visvarens!
Ralfs Bite Aizkraukles pagastā
