8. numurs — īsts hokeja recidīvists! Tikko kā nosēdējis divas minūtes, jau atkal uzprasās uz noraidījumu!
8. numurs — īsts hokeja recidīvists! Tikko kā nosēdējis divas minūtes, jau atkal uzprasās uz noraidījumu!
Kad mūsu komanda nespēlē kā mūsu komanda, izdodas daudz labāk.
Pretinieki bija atgriezušies savā zonā, tikai vientuļš uzbrucējs skumīgi šļūkāja starp mūsu aizsargiem.
Piespēles vietā viņš izdarīja kaut ko neizprotamu.
Viesi guva tikpat daudz vārtu, cik mūsējie — nevienu.
Viņš atkal pārkāpa noteikumus un, zinot, ka sekos sods, ātri pameta nozieguma vietu, lai netrāpītos acīs tiesnesim.
Tiesneši ceļ augšā uzbrucēju: “Celies, vecīt! Jāmet ripa vārtos!”. Pat pagulēt nedod kā nākas.
Gribēja aizbēgt… un bēg.
Viņš parādīja, ka veiks piespēli, pat atvēzējās.
Individuālais izgājiens — gols! 6:0! Kaut kā neērti sanāk… pretinieks tomēr.
Vārtsargam bija grūti domāt: viņam uzbruka divi aizsargi, kā arī pašu uzbrucējs lidoja virsū.
Partneri 5. numuram radīja perfektu situāciju, pretinieka aizsargi arī nepaspēja iztraucēt, bet viņš vienalga neiemeta! Lai gan būtu dīvaini, ja viņš būtu trāpījis vārtos.
Tiesnesis aizrāda, ka nedrīkst ņemt nost pretiniekam ripu — viņi arī grib spēlēt.
Spēlētāji sadalījušies pa pāriem un grūstās.
Es tā arī nesapratu, ar kuru ķermeņa daļu viņš iemeta vārtus.
Vārtsargs tika cauri ar vieglu izbīli.
