Sausuma dēļ šovasar graudaugu raža ir zema, un zemnieki bilst: drīzāk tā ir neraža. Taču salmiņš, pie kura zemnieki turas, ir graudu iepirkšanas cenas un situācija, ka šovasar graudi gandrīz nav jākaltē. Graudu iepircēji bilst: daža labība ir nevis vienkārši gatava, bet “izcepta”.
Cepti graudi un brīnums
SIA “Elagro Trade” agronome Ineta Speldziņa stāsta, ka šovasar, salīdzinot ar pagājušo gadu, ne tikai Jēkabpils elevatorā tikpat kā nav rindu, lai nodotu atvestos graudus. “Pagājušajā gadā zemnieki no hektāra platības novāca vidēji piecas līdz astoņas tonnas, šogad ražība ir no vienas līdz četrām tonnām. Graudu ir daudz mazāk, un arī rindu tikpat kā nav,” atklāj agronome.
Šovasar jau iepirktas visas graudaugu kultūras — rapsis, mieži, kvieši, rudzi, auzas. “Liela daļa vasarāju, kuri sēti pirmie, “izcepti” vienlaikus. Tieši tā — nevis nogatavojušies, bet izcepti. Īpaši tie, kas auguši smilšu un māla augsnēs,” saka Ineta Speldziņa. Viņa atklāj, ka toties graudu kvalitāte ir izcila: “Ja cilvēks laukus mēslojis, izdarījis visu, kas no viņa atkarīgs, graudu masa no hektāra ir mazāka, un viss ieguldītais summējies kvalitātē. Plus saule, un rezultāts ir šāds.”
Graudu kvalitāte ir tas salmiņš, pie kura šajā pārlieku sausajā vasarā zemnieki var pieķerties. Piemēram, Staburaga pagasta zemnieki atzīst, ka savā zemē, kura tomēr esot ne tik auglīga kā kaimiņu pagastā, tādu brīnumu, ka kviešus iepērk pārtikas “Ekstra” kvalitātē, vēl neesot piedzīvojuši. Tāda parasti esot vien auglīgajos Zemgales laukos.
Laimē cenu loterijā
Vēl viens ieguvums šovasar ir tas, ka graudi tikpat kā nav jākaltē, jo tie jau uz lauka ir sausi. Mazliet citādāk ir vasarāju sējumos, jo pirmā graudu kārta bija gatava, kad sāka līt, un graudi sāka cerot. Līdz ar to vienā laukā daļa graudu ir gatavi, daļa — pusgatavi, un tiem mitruma līmenis ir lielāks — ap 17 procentu. Ieskaites mitruma līmenis graudiem ir 14, pieļaujamais — 20 procentu, taču vidēji bez kaltēšanas jau no lauka zemnieku atvestajiem graudiem mitruma līmenis šovasar ir 12 līdz 16 procentu.
Daļa zemnieku, kuri strādā gadiem, jau ziemā noslēguši līgumus par graudu piegādi noteiktās cenās. “Patlaban pasaules biržā graudu cena uzkāpusi neredzētā augstumā, līdz ar to tie, kuri tās nav fiksējuši ziemā, šajā brīdī ir mazliet laimējuši tajā loterijā, jo patlaban cenas ir augstākas,” saka Ineta Speldziņa. “Pērn vinnētāji bija tie, kuri līgumus bija noslēguši jau ziemā.”
Uz bilanci raugās pesimistiski
Zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs Zalvē stāsta, ka saimniecībā novākti apmēram 80 procentu graudaugu. Graudi ir gatavi, un īpašu šķēršļu to novākšanai nav. Raža gan šogad neiepriecina — tā ir pat mazāka nekā trīs tonnas no hektāra. “Tā jau nav raža, tā ir neraža!” saka zemnieks. Viņš uzskata, ka sliktā ražība diemžēl īpaši nav ietekmējusi graudu cenu.
Sunākstes pagasta zemnieku saimniecības “Jaunpīlādži” īpašnieks Jānis Justs stāsta, ka par kopējo šī gada ražas bilanci vēl nevar spriest, jo nokulta apmēram puse lauku. Novākti ziemas kvieši un vasaras mieži, to ražība ir vidēji četras tonnas no hektāra. Raža neiepriecina, toties graudu kvalitāte ir ļoti laba — visi kvieši pārdoti pārtikai, tie lielākoties novērtēti “Ekstra” kvalitātē.
Kādas ir graudu cenas? “Esmu viens no tiem, kurš labību pārdeva jau pavasarī — tādā cenā, kāda tā bija tobrīd,” saka Jānis. Daudzi zemnieki noslēguši līgumus ar graudu iepircējiem, bet šobrīd graudu cena ir par apmēram 20 — 30 eiro lielāka.
Zemnieks atzīst, ka par kviešiem un miežiem īpaši nesūdzas, taču ar pupām būs bēdīgāk. “Parasti tās ir kuļamas septembrī, bet tagad tās ir jau gatavas. Augi ir īsi, nokult grūti, un raža būs ļoti maza,” saka Jānis Justs. “Patlaban uz kopējo savas saimniecības bilanci raugos visai pesimistiski.”
Ir, kā ir
Seces pagasta zemnieku saimniecības “Silarozes” īpašnieks Aigars Stuglis atzīst: tik slikta raža pēdējo divdesmit gadu laikā nav pieredzēta.
Saimniecībā ir nokulti ziemas kvieši, ziemas rapsis, vasaras mieži. Kviešu ražība bija 3,5 tonnas, miežu — vidēji 2,8 tonnas no hektāra. Salīdzinoši tā bijusi par apmēram 60 procentiem mazāka nekā pērn, kad no hektāra kviešu novāca ap astoņām tonnām graudu. “Ja būtu pagājušā gada ražība un šī gada laika apstākļi un cenas, tad zemnieki būtu miljonāri. Taču ir, kā ir,” nosaka Aigars. “Kopumā zemniekiem gads ir diezgan smags. Dažiem kredītmaksājumiem būs jāpārliek samaksas termiņš, un kaut kā šajā situācijā jāiztiek.” Viņš piebilst: ja pērn, rēķinot uz viena hektāra platību, apgrozījums bija ap 1000 eiro, tad šogad jau būs daudz, ja “izvilks” ap sešiem simtiem.
Graudu cenas zemniekus iepriecina, bet, ko dod cena, ja nav graudu, ko pārdot. Salīdzinoši, ja pagājušajā gadā zemnieki otrās grupas pārtikas kviešus pārdeva par 145 eiro tonnā, tad šogad tie maksā ap 200 eiro. “Tik labas cenas iepriekš graudiem bija 2012. gadā,” saka zemnieks.
Paveicas divreiz
Ansis Saliņš, zemnieku saimniecības “Iesalnieki – 1” īpašnieks Pļaviņu novadā, atklāj, ka labība, kura bija nogatavojusies, jau nokulta. “Ziemāju kvalitāte simtprocentīgi bija pārtikas, un par ražu šī gada laikapstākļos sūdzēties nav pamata. Varēja būt sliktāk,” saka zemnieks. “Zināmā mērā man paveicies, jo nebija iesēti vasaras kvieši. No kolēģiem dzirdēts, ka šogad tiem ir sliktākie ražības rādītāji.” Vasaras rapsis un mieži vēl nav gatavi, taču tiem patika karstums un tika Jāņu mitrums, toties lauki gatavojas nevienmērīgi.
“Graudu iepirkuma cenas pavasarī nebiju fiksējis, un jāsaka, ka man atkal ir paveicies, jo šobrīd cenas ir ļoti labas. Piemēram, pārtikas rudzu realizācijas cena ir 165 eiro, pagājušajā gadā tā bija ap 110 eiro par tonnu. Cenu kāpums ir liels, un tas kopumā to pieticīgāko ražu kompensē,” saka Ansis Saliņš. “Līdz ar to tas pesimisms nav tik liels, kā būtu, ja iepriekš būtu noslēgti līgumi pavasara cenās.”
***
Vairāki zemnieki sākuši zemes gatavošanu sējai. Sausuma dēļ apart laukus nav tik vienkārši, jo arkls slīd augsnei pa virsu — tik izžuvusi ir zeme. Dažs zemnieks augsni apstrādā ar diskiem, cits uzskata, ka labs risinājums ir dziļirdinātājs, ar kuru augsni var apstrādāt pietiekami dziļi, lai varētu cerēt uz labu ražu. “Ja uzlīs, sējas darbi vismaz būs glābti,” spriež zemnieki. ◆
