Jūlija sākumā 50. dzimšanas dienu svinēs Iveta Krīgale Vietalvas pagastā. Jubilāres pirmā un vienīgā darbavieta, kurā viņa strādā jau no sešpadsmit gadu vecuma, ir Vietalvas pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks”. Darbs ar bērniem palīdz justies jaunākai, mundrākai un arvien nezaudēt dzīvesprieku.
Piepilda bērnības sapni
Jubilārei Vietalvas pagasts ir tikpat kā dzimtā puse, tur viņa dzīvo no četru gadu vecuma. “Esmu uzaugusi kopā ar mammu, dzīvojām divatā. Kad pēc 8. klases aizgāju uz Ērgļu vidusskolu, klājās ļoti grūti, nevarēju pierast, biju izteikts mājas bērns. Sešpadsmit gadu vecumā nejauši saņēmu piedāvājumu pastrādāt bērnudārzā un tā te esmu joprojām. Tolaik bija paredzēts tāds “trešais strādnieks” — palīgs audzinātājai un auklītei. Tā arī sāku. Vēlāk biju auklīte, bet pēc tam, kad Daugavpils universitātē ieguvu augstāko izglītību, strādāju par audzinātāju,” stāsta jubilāre.
Atceroties bērnības sapņus, Ivetas kundze teic, ka jau 6. klasē skaidri zinājusi — strādās bērnudārzā: “Skolā abas ar labāko draudzeni nolēmām, ka tad, kad izaugsim, strādāsim tieši šajā bērnudārzā, es būšu audzinātāja, viņa — pavāre. Un tā tas arī ir noticis.”
Kolēģes kļūst par draudzenēm
“Zīļuka” kolektīvs šajos vairāk nekā 30 gados daudz nav mainījies, kā jubilāre teic, kolēģes ir kļuvušas par labām draudzenēm, kuras grūtos brīžos viena otru atbalsta un palīdz. “Kādreiz pašas par sevi pasmejam — esam jau tik “senas”, ka viena par otru zinām visu. Reizēm, ja mājās ir grūti, zinu, ka darbā drūmās domas pagaisīs, jo visapkārt ir bērni un labi cilvēki. Protams, esmu domājusi arī par to, ka lauki izmirs un nebūs vairs bērnu, kuriem iet bērnudārzā. Ar kolēģēm to pārrunājot, nospriedām: ja paliksim bez darba, varam darīt vīru darbus: krāsot vai strādāt kokapstrādē, jo bērnudārzā daudz ko esam iemācījušās darīt,” stāsta Ivetas kundze.
Uz skatuves
netēlo
“Spēku smeļos, dziedot sieviešu ansamblī “Zīles” un spēlējot teātri. Ansamblī dziedāju tikai jaunībā, tagad esmu atsākusi dziedāt pēc daudzu gadu pārtraukuma. Agita Lindenberga aktīvi darbojas pagasta kultūras lauciņā un neļauj “iesūnot” arī mums. Esam iestudējuši joku lugu “Ak, šī jaukā lauku dzīve!”, kas skatītājiem ļoti patīk. Man ir piešķirta tāda loma, ka nemaz nav jātēlo — viss kā manā dzīvē. Ja pēc izrādes kāds pienāk klāt un saka, cik mums viss labi padodas, ka līdzināmies profesionāļiem, atjokoju: tas tāpēc, ka netēlojam! Tā mēs dzīvi nospēlējam!” teic jubilāre.
Vienmēr jābūt stiprākai
Ivetas kundzei ir divi bērni — dēls Nauris un meita Laura — un nu jau arī trīs mazbērni. Tie viņai ir vistuvākie cilvēki un vislielākais atbalsts: “Ja reizēm privātajā dzīvē neiet tā, kā vēlētos, uzmundrina bērni un vedekla, ar kuru mums ir labas attiecības. Vienmēr esmu bijusi optimiste un cenšos tāda palikt, lai arī cik grūti klātos. Lasu grāmatas par pozitīvo domāšanu. Esmu sapratusi, ka šajā dzīvē kaut kas stāv pāri cilvēkam, dod zīmes, norāda ceļu, liek domāt par rīcību, izvērtēt to. Tie ir augstāki spēki, kas vada mūsu dzīvi. Man visu mūžu ir nācies būt stiprākai par vīriešiem, reizēm, atskatoties pagātnē, nemaz nespēju noticēt, kā visu, kas ar mani ir noticis, spēju izturēt. Esmu pārliecinājusies: jo vairāk tev uzkrauj, jo vairāk vari panest. Eju baznīcā, arī tas palīdz sakārtot domas un dod spēku.”
Nevis jau 50,
bet vēl!
Lai gan Ivetas kundze dzimusi pašā vasaras plaukumā, viņa atzīst, ka mīļākais gadalaiks tomēr ir pavasaris, kad daba un cilvēki mostas, karstās vasaras dienas drīzāk nogurdina. Jubilāre sapņo par savu māju, kur varētu netraucēti ierīkot krāšņas puķudobes, veidot skaistu pagalmu un apkārtni: “Šovasar ļoti gribētos pabraukāt pa Latviju un apskatīt sakoptas vietas, skaistas sētas un dārzus. Manuprāt, Latvijā ir tik daudz skaistu vietu, ka nav nemaz jādodas uz ārzemēm.”
Ģimene kopā pulcējas gan Lieldienās, Ziemassvētkos un Jāņos, gan arī dzimšanas dienās. Arī šovasar Ivetas kundzei jāgatavojas bērnu, mazbērnu un kolēģu sveicieniem. “Nespēju aptvert, ka man ir jau 50, jūtos uz pusi jaunāka. Dēls nesen teica: “Ārprāts! Mamma, tev jau būs 50!”, bet es viņam saku: nevis jau, bet vēl!”
