16. novembrī Neretā robežsardzes dibināšanas 85. gadskārtu svinēja valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldes kolektīvs.
16. novembrī Neretā robežsardzes dibināšanas 85. gadskārtu svinēja valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldes kolektīvs. Svētkos robežsargi pulcējās uz svētbrīdi Neretas luterāņu baznīcā, bet pēc tam Neretas kultūras namā bija svinīgs pasākums, kurā labākie robežsargi saņēma apbalvojumus.
Otrdienas rītā ne viens vien neretietis brīnījās par prāvo robežsargu pulku, kurš pulcējās iepretim Neretas luterāņu baznīcai. Mirkli vēlāk vīri un sievietes zaļajos formastērpos nostājās ierindā, lai dotos uz baznīcu. Mazliet bikli viņi spēra soļus pāri dievnama slieksnim, kur viņus sagaidīja mācītājs Aldis Pavlovičs.
Pavloviča kungs sveica robežsargus viņu profesionālajos svētkos un Svētrunā uzsvēra, ka arī Dievs savā ziņā ir robežsargs, tikai sargā nevis valstu, bet cilvēka dvēseles robežas.
Pēc dievkalpojuma robežsargi, plīvojot Sēlijas pārvaldes karogam, stingrā parādes solī maršēja uz kultūras namu, kur svinīgā pasākumā 45 robežsardzes Sēlijas pārvaldes amatpersonas saņēma apbalvojumus un jubilejas krūšu nozīmi “Latvijas Valsts robežsardzei 85 gadi”.
No Neretas robežapsardzības nodaļas apbalvoja robežsardzes virsleitnantu J. Pučinski, robežsardzes virsniekvietniekus V. Šturinhberi, A. Brimeru,
J. Avreiceviču, U. Priedavu, robežsardzes virsseržantu D. Ruski. No Mēmeles robežapsardzības nodaļas apbalvoja robežsardzes kapteiņus V. Kupču, A. Didrihsonu, robežsardzes leitnantu O. Jekaraševu, robežsardzes virsniekvietniekus A. Krēgeru, E. Poli, J. Simanoviču, robežsardzes virsseržantus D. Bergmani, A. Kalbergu.
Robežsargus viņu profesionālajos svētkos bija ieradušies sveikt arī Aizkraukles un Jēkabpils policijas pārvalžu priekšnieki, kā arī vairāki pašvaldību pārstāvji.
— Šī gada desmit mēnešos Aizkraukles rajona robežas iecirknī valsts robežu Neretas robežkontroles punktā šķērsoja 14307 personas un 4100 transportlīdzekļu, — informē valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldes robežapsardzības dienesta priekšnieka vietnieks robežsardzes kapteinis Jānis Ozoliņš.
***
Izziņa.
1919. gada 15. novembrī stājās spēkā Latvijas armijas virspavēlnieka izdotā pavēle par robežapsardzības posteņa izveidošanu. Izveidoja trīs robežsargu rajonus, pēc tam arī ceturto jūras robežas apsardzībai. 1922. gadā izveidoja robežpoliciju. Izrādījās, ka robežpolicistu skaits un darba metodes nebija pietiekami efektīvas, tāpēc 1928. gadā izveidotajā Robežapsardzībā robežsargus pieņēma dienestā, tādējādi no viņiem prasot lielāku atbildību dienesta pienākumu pildīšanā.
Pēc valsts neatkarības atgūšanas viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija robežapsardzība. 1991. gada 13. decembrī aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis parakstīja pavēli par septiņu Robežsargu bataljonu formēšanas sākšanu un Rīgas atsevišķā kontroles — caurlaides punkta izveidošanu. Izveidoja Valmieras, Viļakas, Ludzas, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas un Ventspils robežsargu bataljonus. 1997. gada 7. janvārī robežsardze no Aizsardzības ministrijas pārgāja Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.
***
FAKTS.
Neretas robežkontroles punktā desmit mēnešos konstatēti septiņi robežšķērsošanas nosacījumu pārkāpumi. Uz “zaļās” valsts robežas aizturēti pieci robežpārkāpēji, pierobežas un pierobežas joslas režīma kontrole veikta 3437 personām un 3076 transportlīdzekļiem. Kontroles laikā konstatēts 61 pārkāpējs, kuri izdarījuši 85 dažāda veida administratīvi sodāmus pārkāpumus.
Pārkāpējiem piemēroti naudassodi 1276 latu apmērā.
***
— Vai robežsargs ir prestiža profesija?
Aivars Lūsis, virsnieka vietnieks, Neretas robežapsardzības nodaļa:
— Protams. Ne katrs spēj būt robežsargs, jo šis ir ne tikai psiholoģiski, bet arī fiziski grūts darbs. Te nedrīkst nokavēt pat pāris minūšu. Vienmēr jābūt gatavam negaidītām situācijām.
Guntars Grieķeris, virsseržants, Neretas robežapsardzības nodaļa:
— Noteikti. Taču darbs ir grūts. Jānodrošina ne tikai robežas apsardzība, bet arī kārtība pierobežā. Zināmā mērā pildām arī ceļu policijas funkcijas. Sākumā ar mums īpaši nerēķinājās, taču tagad visi zina, ka robežsargi ir reāls spēks, kurš uztur kārtību.
Aleksandrs Lapinsks, inspektors kinologs, Mēmeles robežapsardzības nodaļa:
— Tā tas ir. Turklāt robežsarga darbs ir ļoti interesants. Sevišķi strādājot ar suni uz “zaļās” robežas. Daudzi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā domāja, ka arī robežas vairs nav, nācās skaidrot, lai cilvēki saprastu, ka vismaz pagaidām uz robežas nekas nav mainījies. Tāpat vajadzīgs personu apliecinošs dokuments — pase.
