Aiviekstes pagasta “Mālkalnos” 65 gadu jubileju svin Alfons Krūmiņš.
Aiviekstes pagasta “Mālkalnos” 65 gadu jubileju svin Alfons Krūmiņš. Taču viņš šajā ģimenē nav vienīgais, kuru sveic bērni, mazbērni un draugi. Tajā pašā dienā dzimšanas diena ir arī viņa sievai Irēnai. Viņai šogad — 59.
— Tas, ka mums dzimšanas diena vienā dienā, ir pilnīga nejaušība. Tikai tad, kad iepazināmies tuvāk, to uzzināju. Toties sievas dzimšanas dienu nekad nevar aizmirst, — smiedamies saka Alfons Krūmiņš.
Jubilārs saimnieko savā zemnieku saimniecībā un, taujāts par to, kā pavada brīvo laiku, šķelmīgi saka: tāda jau lauciniekiem nemaz nav. Viens darbs nomaina otru, un atpūsties var vien nakts melnumā. Jākopj lopi, jāapstrādā zeme, jāremontē tehnika, turklāt ziemā jātīra 25 kilometri pagasta ceļu. Arī mežā kādu brīdi jāpadarbojas, lai tas augtu skaists un vesels, būtu gan malka, gan lietaskoki remontiem, jaunam šķūnim un citām saimniecības vajadzībām. Tomēr katru dienu viņš atrod brīdi, lai ieskatītos laikrakstos un būtu informēts, kas tepat kaimiņos un arī pasaulē notiek.
Krūmiņu pāris izaudzinājis trīs dēlus un nu priecājas par sešiem mazbērniem.
— Tā jau ir, ka paša bērniem savlaik neatlika tik daudz laika, kā tagad mazbērniem. Prieks par katru viņu panākumu un vienmēr gribas zināt vairāk, — saka jubilārs. — Esmu laimīgs, ka visiem dēliem dzīvē izdevies atrast savu vietu. Vecākais ir dzelzceļnieks, vidējais palīdz saimniekot, bet jaunākais ir policists.
Svētkos, kad “Mālkalnos” sapulcējas visa dzimta un galdā smaržo Irēnas kundzes gatavotie ēdieni un pašceptā kūka, visvairāk tiek dejots.
— Uz ballēm vairs neejam, taču laiku pa laikam gribas izlocīt kaulus, — teic Irēnas kundze. — Skan Paula komponētās un Edgara Liepiņa dziedātās ziņģes, un mēs dejojam līdz rīta gaismai. Arī Līgo vakars vienmēr ir īpašs. Kā gan citādi, ja divām mazmeitām vārds Līga!
Alfons Krūmiņš sevi uzskata par optimistu. Citādi jau nemaz nevarot laukos dzīvot. To viņš iemācījis arī saviem dēliem. Ja izdodas saskatīt labo un vēl pajokot, dzīve nemaz nešķiet tik grūta.
— Viņš mūždien izdomā kādu nebēdnību, — apgalvo Irēnas kundze. — Joko itin par visu — par laiku, par darbu un visu, ko vien var iedomāties. Turklāt šie joki vienmēr ir asprātīgi.
