Katrai valstij divas lietas ir svētas: Valsts himna un Valsts karogs. Zemēs, kuras bijušas vai arī patlaban ir okupētas, to neatkarības laika karogs un himna ir brīvības simboli.
Kad Rīgas pils tornī pēc pusgadsimta okupācijas aktieris un bijušais latviešu strēlnieks Ēvalds Valters svinīgi pacēla sarkanbaltsarkano Latvijas Valsts karogu, tas bija grandiozs notikums Latvijas tautas dzīvē. Tajā laikā daudzi latvieši pie savām mājām kātā lepni ielika pusgadsimtu glabāto brīvvalsts karogu. Tie bija neaizmirstami brīvības svētki.
Tagad Latvijā ar likumu noteikts, ka 14 dienu valstī karogam jāplīvo pie katras mājas un iestādes. Ja kāds aizmirst vai nevēlas karogu izkārt, policijai ir tiesības piemērot naudassodu. Lai turpmāk šādi pārpratumi nerastos, nupat Saeimai vajadzēja apstiprināt Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas Valsts karoga likumu, kurā noteikti mūsdienu starptautiskajām normām atbilstoši valsts karoga lietošanas principi. Pavisam negaidīti izraisījās debates par to, ka 14 reižu gadā Valsts karoga izkāršana pie mājām un iestādēm ir par biežu, jo saņemtas vēlētāju sūdzības, kuriem šī procedūra esot ļoti apgrūtinoša. Pietiktu ar pāris reizēm…
Saeimas deputāts Igors Aleksandrovs (“Jaunais laiks”), lai uzklausītu neapmierinātos vēlētājus, ierosināja Valsts karogu pie ēkām izkārt tikai 4. maijā un 18. novembrī. Šo priekšlikumu pirms tam bija atbalstījusi pat Saeimas Juridiskā komisija. Debatēs vairākiem patriotiskiem parlamentāriešiem no sašutuma un kauna, ka jāstrādā kopā ar Aleksandrovam līdzīgi domājošiem cilvēkiem, aizstāvot Valsts karogu, pat aizrāvās elpa, un viņu izteicieni bija visai asi. Kreisi noskaņotie deputāti, iespējams, jutās apmierināti, ka latvieši atkal sāk strīdēties. Par to savā uzrunā aizrādīja arī deputāts Ingmārs Līdaka, sakot, ka šāds ierosinājums jāatsauc, lai “kreisajam putnu un zvēru dārzam” nebūtu iemesla ņirgāties.
Kāda aizkraukliete, kuras vecāki arī saglabājuši brīvvalsts laika karogu, notikušo atzīst kā nepieļaujamu Latvijas tēla graušanu pašā Saeimā. — Pie mūsu mājām karogs plīvo mastā pat ģimenes, ne tikai valsts svētkos vai atceres dienās. Vai tiešām šajā laikā, kad valstij klājas tik grūti, jāsāk ņirgāties par tautas svētumu — karogu? — jautā aizkraukliete.
