“Uz Kalēju ielas, man šķiet, ir svētnīcas divas — Divas vietas, kur cilvēks iet grūtā brīdī; Un grūti ir pateikt, vai aptieka dziedēt var miesu, Vai arī dvēselei iedod dvēseles tiesu.” Tā raksta Neretas aptiekas grāmatvede Edīte Mahrova.
“Uz Kalēju ielas, man šķiet, ir svētnīcas divas —
Divas vietas, kur cilvēks iet grūtā brīdī;
Un grūti ir pateikt, vai aptieka dziedēt var miesu,
Vai arī dvēselei iedod dvēseles tiesu.”
Tā raksta Neretas aptiekas grāmatvede Edīte Mahrova. Neretā, Kalēju ielas sākumā, pirms dažiem gadiem uzcelta katoļu baznīca, bet ielas vidū — aptieka ar saviem stāstiem.
Astoņdesmitgadīgi burti
Neretas aptieka rakstos minēta 1896. gadā, un šogad tai aprit 110. gadskārta. Sākotnēji aptieka bijusi mācītājmuižā “Austrumi”, tagadējā Neretas veselības centra ēkā, un dēvēta par “Nerst aptieku” (Nerst — viens no agrāk lietotajiem Neretas nosaukumiem). Turpmākā aptiekas attīstības vēsture saistīta ar Skaburska uzvārdu, jo viņš 1926. gadā Kalēju ielā uzcēla koka namu, kura pirmajā stāvā bija aptieka, bet otro stāvu apdzīvoja viņa ģimene.
Pārdzīvojusi dažādus laikus, nosaukumus un vadītājus, Neretas aptieka joprojām ir tajā pašā ēkā, kur pirms astoņdesmit gadiem. “Te noteikti ir kāda īpaša aura, jo ēka celta un plānota ar domu, ka te būs aptieka. Lai ēkā varētu strādāt un lai to uzturētu atbilstoši prasībām, esam ieguldījuši daudz līdzekļu un modernizējuši iekārtojumu. Tomēr lepojamies ar to, ka baltais uzraksts “APTIEKA” virs ieejas ir saglabājies nemainīgs kopš 1926. gada,” teic aptiekas vadītāja Silvija Teilāne.
Izgudro nosaukumu
1998. gadā aptieku privatizēja tās vadītāja Silvija Teilāne un viņas vietniece Vija Čipāne. “Tolaik privatizācija Latvijā bija tikko sākusies, un neviens nezināja, kas notiks tālāk. Mums bija izvēle — mesties pretī nezināmajam un privatizēt aptieku vai gaidīt, kad to izdarīs kāds naudīgs cilvēks “no malas”. Tad, iespējams, paliktu bez darba…” atceras Teilānes kundze.
Šie gadi aptiekā saistīti ar aizņēmumiem, naudas grūtībām un “nostāšanos uz savām kājām”. Dibinot SIA, vajadzēja izdomāt nosaukumu. Pie vārda “Silvine” tika, saliekot kopā abu īpašnieču vārdu pirmos burtus un “piekabinot” vietu, kur aptieka izvietota: Silvija + Vija Neretā = “Silvine”.
Aptiekā strādā sešas darbinieces — vadītāja Silvija Teilāne, vadītājas vietniece Vija Čipāne, farmaceite Milda Riekstiņa un Zigrīda Rinkeviča, sanitāre Zita Veinberga un grāmatvede Edīte Mahrova.
Bez entuziasma neiztikt
Nereti domājam, ka lauku aptiekas to īpašniekiem ir īstas “zelta bedres”, īpaši tad, ja tuvākajā apkaimē ir tikai viena aptieka. “Šajā darbā bez entuziasma nevar. Mums jāsaprot, ka laukos cilvēku dzīves līmenis ir zems, pirktspēja niecīga. Zāles nav “ejoša” prece kā maize vai desa. Diemžēl cilvēki joprojām nesaprot, ka veselība nav lieta, ko var atlikt uz vēlāku laiku, cerot, ka pasāpēs un pāries. Es ļoti gribētu, lai pie mums aptiekā iegrieztos cilvēki pēc profilaktiskiem līdzekļiem, vitamīniem, vieglām zāļu tējām, nevis nāktu tad, kad slimības jau ielaistas. Tad arī finansiāli ārstēšana bieži ir ļoti dārga, un daudzus nepieciešamos medikamentus pircējs nevar atļauties nopirkt,” stāsta aptiekas vadītāja.
Pašam svērt un mērīt
Kopš aptiekas pirmsākumiem Neretā joprojām uz vietas izgatavo zāles pēc ārstu izrakstītām receptēm. Aptiekas vadītāja atklāj, ka tieši farmaceita darbs un iespēja svērt, mērīt un gatavot zāles ir aizraujošākais šajā profesijā. Diemžēl mūsdienās no tā pamazām attālinās. Sešdesmitajos gados, kad Neretas slimnīcā bija dzemdību un ķirurģijas nodaļa, farmaceiti strādāja divās maiņās, lai apgādātu slimnīcu ar nepieciešamajām zālēm un sterilajiem šķīdumiem. Mūsdienās ģimenes ārsti vairs tik bieži neizraksta receptes aptiekā pagatavojamām zālēm. Tam ir vairāki izskaidrojumi — salīdzinoši ar sešdesmitajiem gadiem medikamentu klāsts ir krietni vien palielinājies, tāpēc ārstam ir viegli izvēlēties no gataviem piedāvājumiem.
Sava zāļu pudelīte
“Lai pacientam izrakstītu recepti, ārstam ir jābūt ļoti precīzam, jānorāda sastāvdaļu devas un jāparedz konkrētu vielu savstarpēja nesaderība. Tas tomēr ir sarežģītāk nekā izrakstīt gatavu medikamentu. Esam viena no tām aptiekām, kurā joprojām zāles gatavo uz vietas. Kā komersante saku, ka laukos šis ir ļoti neizdevīgs bizness. Šo zāļu priekšrocība ir tā, ka iespējams pagatavot konkrētam cilvēkam atbilstošas zāles. Piemēram, ja slimniekam pret kaut kādu vielu ir alerģija, to iespējams aizvietot ar citu, identisku. Gatavojot ziedi ādas slimību vai alerģijas ārstēšanai, ir iespējami dažādi sastāvu varianti, lai derētu konkrētam slimniekam,” stāsta Teilānes kundze.
Parādnieku burtnīca
Vaicāju par pircēju pieprasītākajām zālēm. Vadītāja teic, ka aptiekā jūtama “sezona”. Gripas laikā pērk ļoti daudz pretsaaukstēšanās un pretdrudža preparātu, vasarā — kukaiņu un odu atbaidīšanas zāles, smēres pret kodumiem un alerģiju. “Mums jāņem vērā iedzīvotāju iespējas. Bieži zinām, ka ir kvalitatīvi medikamenti kādas slimības ārstēšanai, taču nevaram tādus savā aptiekā piedāvāt, jo cilvēki nevarēs samaksāt. Skaidrojam, ka reizēm, pērkot lētākos medikamentus, viņi bieži pārmaksā, jo tos vajag lietot vairāk un biežāk. Mums ir arī sava parādnieku burtnīca. Ko tur slēpt, dodam zāles arī uz parāda. Ja atnāk māmiņa, kurai bērnam vajag stipras zāles, saprotam, ka bērna slimība līdz algas dienai negaidīs. Paļaujamies uz cilvēku godaprātu, taču ir bijuši gadījumi, ka pircējs apvainojas, kad atgādinām par nenomaksāto parādu,” stāsta Teilānes kundze.
“Es ticu, ka šajā ēkā ir kaut kas īpašs, aptiekai vien raksturīgs. Ne velti tā celta, lai kalpotu cilvēkiem. Es ļoti vēlos, lai cilvēki no šejienes izietu ne tikai ar zāļu paciņu kabatā, bet arī smēlušies spēku un gaišumu,” smaidot teic Teilānes kundze.
