“Gatavojot ēdienus svētku galdam, galvenais ir saimnieces iespēja radoši izpausties,” atzīst Sarmīte Oša no Iršiem.
“Gatavojot ēdienus svētku galdam, galvenais ir saimnieces iespēja radoši izpausties,” atzīst Sarmīte Oša no Iršiem. Viņai patīk palutināt ne vien savējos, bet cept kūkas arī kopā ar bērnunama “Dzeguzīte” audzēkņiem.
Kad Iršos taujājam pēc labas saimnieces, kura ieteiktu Lieldienu ēdienu receptes arī citiem, vietējie nevilcinoties nosauc Sarmīti Ošu. Viņa ir audzinātāja bērnunamā “Dzeguzīte”. Savulaik Sarmīte vadījusi arī kulinārijas pulciņu Pērses pamatskolā, tad kopā ar skolēniem ne vien klāti svētku galdi, bet gatavoti arī dažādu tautu nacionālie ēdieni.
Receptes domā arī pati
“Es neesmu moderna, jo visu gatavoju pati,” smej Sarmīte. “Tagad veikalos var nopirkt pusfabrikātus vai jau gatavu ēdienu, un pašai daudz nav jāpiepūlas. Kādreiz sievietes nebija tik aizņemtas un mājās gatavoja vairāk.”
Sarmītei patīk izmēģināt jaunas ēdienu receptes. Tās viņa izlasa dažādos žurnālos, arī pārveido un izdomā pati. Ar receptēm krājas pilnas mapes.
“Pēc garšas jūtu, kuri produkti sader kopā. Piemēram, gatavoju salātus no melnajām pupiņām. Pievienoju tomātus, ābolus, majonēzi, var arī sīpolu. Pēc garšas šajos salātos iederētos arī siļķe, bet tādi vēl jāizmēģina,” stāsta saimniece.
Mīklu gatavo jubilārs
Mātes gatavošanas prieks “pielipis” arī abiem Sarmītes bērniem — Vandai un Pēterim. Viņi ir lieli palīgi, sevišķi kūku cepšanā. “Ja bērni dzird, ka mamma ceps kēksu, viss nepieciešamais jau salikts uz galda, atliek vien ķerties pie darba,” stāsta Sarmīte. “Mazajiem daudz svarīgāks ir radošais process. Kūkas garnē ar tādu prieku, izdodas skaisti un interesanti! Lieldienu galdā ēdieni jāgrezno galvenokārt apaļām lietām. Kūku rotāšanai noder ne vien ogas, bet arī apaļas konfektes.”
Sarmīte praktiskas lietas māca arī Aizkraukles rajona bērnunama “Dzeguzīte” audzēkņiem. Reiz kāds zēns savā vārdadienā iejautājies: “Audzinātāj, vai varat man izcept ābolkūku?”. Sarmīte piekritusi, bet ar norunu, ka mīklu maisīs gaviļnieks pats. Nu ēdienu gatavošana kopā ar bērniem kļuvusi par tradīciju. “Man patīk ar viņiem darboties, un prieks noskatīties, ka kūku cepšanā labprāt piedalās arī lielākie nerātneļi,” saka audzinātāja.
Netrūkst rūķu un zaķu
Pirms Lieldienām Sarmīte kopā ar bērniem krāso olas, un te vislabāk izpaužas katra izdoma. Lai tās būtu raibākas, var izmantot dažādus dabas materiālus. Kaltētām zemeņu lapiņām, rīsiem, putraimiem rotātas un lupatiņās ietītas olas liek sīpolmizu novārījumā. Lai krāsa labāk “pieķertu”, vārot pievieno nedaudz sāls.
Lieldienu galdā Sarmīte liek dažādus olu ēdienus, bet tradicionāli — biezpiena pashu un svētku kēksu. Lieldienas ir arī bērnu svētki. Olu krāsošana, zaķa atnesto olu meklēšana un šūpošanās tā aizrauj, ka ēšana var aizmirsties. Taču arī to var padarīt interesantu ar atbilstoši noformētiem ēdieniem. Piemēram, var gatavot olu zaķīti — cieti novārītai olai nogriež resnāko galiņu, ar griezuma daļu liek uz šķīvja. Olas augšdaļā iesprauž burkāna austiņas, acis veido no maziem rupjmaizes garozas gabaliņiem, muti un astīti — no burkāna. Var gatavot arī olu rūķīšus un sēnītes.
Pasha
500 g biezpiena
300 g sviesta
50—100 g mandeļu vai riekstu
100 g rozīņu
3 vārītu olu dzeltenumi
pusglāze putukrējuma
vaniļas cukurs
Sviestu ar pūdercukuru saputo, pievieno caur sietu izrīvētus olu dzeltenumus un sausu biezpienu. Pievieno notīrītus riekstus vai mandeles, rozīnes, saputotu krējumu, vaniļu, visu viegli samaisa. Formā ieklāj marli, ieliek masu, uzliek ne visai smagu slogu. Dienu patur, galdā pasniedzot, var garnēt ar saputotu sviestu.
