Pavisam neliels laika sprīdis līdz 1. maijam, kad Latvija kļūs pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Šajā dienā svinēsim arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Darba svētkus.
Pavisam neliels laika sprīdis līdz 1. maijam, kad Latvija kļūs pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Šajā dienā svinēsim arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Darba svētkus. Ārlietu ministrs Rihards Pīks sola, ka tik lieli svētki, kādi paredzēti par godu uzņemšanai ES, atjaunotās brīvvalsts laikā vēl nav bijuši. Latvijas valdība to svinēšanai Rīgā vien paredzējusi tērēt 26 tūkstošus latu. Taču tērēs arī citur Latvijā.
Janvāra sākumā katra pašvaldība saņēma vēstuli no toreizējās ārlietu ministres Sandras Kalnietes un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera. Tajā bija teikts, ka mūsu valsts pievienošanās dienai ES jākļūst par svētkiem visiem un visur Latvijā, valsts iedzīvotājiem jāsajūt — esam atgriezušies Eiropā, kurai vienmēr piederējām.
Šajā dienā neiztiks bez skaistām runām par gaišo nākotni. Nerunās taču par cenām, kuras arvien pieaug, nerunās arī par darbu, kuru daudzi dara pāri saviem spēkiem, bet citi vispār nevar dabūt.
Svētki noteikti patiks augstākās sabiedrības dāmām, jo varēs demonstrēt pēc jaunākās modes šūtos tērpus. Pret svētkiem nekādu iebildumu droši vien nebūs arī nabaga eksministriem un eksprezidentam, jo, atgriezušies deputātu krēslos, viņi saņēmuši kompensāciju — četriem cipariem rakstāmu “sāpjunaudu”. Bet kādi svētki var būt likvidētās Pļaviņu ceptuves strādniekiem? Ko lai saka Neretas pienotavas ļaudis, kuri palikuši bez darba? Kā jūtas bezdarbnieku sarakstā nokļuvušie daudznozaru kompānijas “Daugava” darbinieki? Cik liela “sāpjunauda” čaukstēs viņu kabatā?
Neesmu ne pret svētkiem, ne pret Eiropas Savienību, bet, manuprāt, svētkiem vispirms jāpiedzimst sirdī, tikai tad tos var svinēt pa īstam. No visas sirds, nevis pēc pasūtījuma. Nav jau arī likumīga valsts pasūtījuma. Ārlietu ministrija rīkot svētku pasākumus Rīgā bez konkursa uzticējusi SIA “BDG Koncerts” producentei Brigitai Rozenbrikai. Viņa to apņemas izdarīt par 126 tūkstošiem latu. Citi gribētāji palikuši garu degunu, lai arī prastu sarīkot svētkus par mazāku summu.
Nekas nenotiktu, ja 1. maija bērniņa — jaunās ES dalībvalsts Latvijas — dzimšanas dienu sagaidītu pieticīgāk, jo citādi var iznākt kā pirms daudziem gadiem manai paziņai — viņas kristības visi svinēja tik aizrautīgi, ka pašu gaviļnieci aizmirsa baznīcā uz palodzes.
