Senie latvieši augustu sauca par labības un pļaujas, kā arī par suņu mēnesi, bet Vecais Stenders savā vārdnīcā to nosaucis par rudzu mēnesi.
Senie latvieši augustu sauca par labības un pļaujas, kā arī par suņu mēnesi, bet Vecais Stenders savā vārdnīcā to nosaucis par rudzu mēnesi.
Augusta izcilākie svētki bija Labrencis jeb Uguns diena, ko svētīja 10. augustā (Austrumlatvijā šiem svētkiem veltīts ilgāks laiks – 1. līdz 10. augusts). Šie ir vieni no senākajiem svētkiem, kas paredz arī ziedojumu došanu ugunij. Lai atpūtinātu Uguns māti, šajā dienā nekūra uguni. Ar šo dienu sāk ēst ābolus, vāc sīpolu ražu, sāk norakt burkānus un kartupeļus. Labrencī cirstiem krūmiem neaugot atvases, arī šajā dienā pļautā zāle vairs neataugot. Ap Labrenci (trīs dienas pirms, trīs dienas pēc) sākoties salnas. Ja ne, rudens būšot garš un silts.
15. augustā svinēja Lielo jeb Vasaras Māru. Šobrīd tie ir baznīcas svētki – Marijas debesbraukšanas diena, bet daudzviet arī baznīcas lietās vērojamas pagānisma iezīmes. Piemēram, ir ticējums – lai nodrošinātu labu ražu, šajā dienā uz baznīcu jāiet pa pāriem. Šajā dienā jāuzkopj māja, lai kukaiņi, laukā izdzīti, vairs neatgrieztos. Drēbes gan šajā dienā nevajagot mazgāt. Parasti šajā dienā kauts auns un rīkots pamatīgs mielasts.
24. augustā svētīta Bērtuļa diena. Tā ir diena, kad kaujami jēri un sāktas lasīt sēnes. Ar šo dienu beidzas medus vasara, tāpēc Bērtulī bitēm tiek “atņemts” šīs vasaras medus. Laika vērojums – kāds laiks Bērtulī, tāds visu rudeni.
25. augustā dzērves, laizdamās uz dienvidiem, aiznes līdzi launagu. Ja dzērvju kāsis laižas zemu, būs gara ziema, ja augstu – būs garš rudens. Mājās, kurām kāsis pārlido, gaidāmas kāzas. Augustā ar pamatīgiem godiem svinēta Maizes diena – ar auna gaļu un pašbrūvēto. Kā nu kurā mājā, bet tas noticis tad, kad maize bijusi “zem jumta”.