Aizvadītā nedēļa sākās ar brīvdienu 2. septembrī, jo dēls sāka mācīties Aizkraukles pilsētas sākumskolas 1. klasē. Ikdienā vairāk laika ar bērniem pavada sieva, tāpēc šī brīvdiena bija svētku diena visai ģimenei — kopā gājām uz svinīgo pasākumu skolā, vēlāk paēdām svētku pusdienas, bet vakarā pirmo skolas dienu nosvinējām draugu lokā, kuriem arī ir skolas vecuma bērni.
Gatavojot savu pirmklasnieku skolas gaitu sākšanai, ņēmām vērā, ka būs jāpērk kancelejas preces, skolas soma, apģērbs, kas, manuprāt, ir pašsaprotams vecāku ieguldījums. Pats esmu audzis piecu bērnu ģimenē, un tolaik vecākiem skolai bija jāsagatavo visi pieci. Manuprāt, aprēķini, dažādas aptaujas, cik izmaksā skolēna sagatavošana jaunajam mācību gadam, ir nevajadzīga ažiotāža un sabiedrības tracināšana. Ja vecāki vēlas bērnu ģērbt dārgu zīmolu drēbēs, tad skaidrs, ka vajadzēs pārsimt latu, bet, ja visu izvēlas saprātīgi, tad nekādi lielie tēriņi tie nav. Lasīju par to, ka pirmo gadu pašiem nav jāiegādājas darba burtnīcas, tas noteikti ir liels atspaids vecākiem, kuri iepriekšējos gados tās pirka.
Mana ikdiena darbavietā — esmu “Latvijas valsts mežu” (LVM) Ērberģes iecirkņa vadītājs — aizvadītajā nedēļā pagāja diezgan saspringti, jo veidojām budžetu nākamajam gadam.
Plānojām, ko stādīsim, cik sēsim, kādās platībās. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arvien lielākas platības nākas apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem. Īpaši jāuzmana jaunās priedītes, lai dzīvnieki tās mazāk postītu. Mežā dzīvnieku skaits katru gadu pieaug. No mežsaimnieka viedokļa tas nav labi, jo dzīvnieki bojā priežu audzes, kas nemitīgi jāaizsargā, kam jātērē arvien lielāki līdzekļi. Pagājušajā gadā ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādājām dažus hektārus, šogad apstrādājām jau ap 30 hektāriem.
Daudz brīvā laika pavadu medībās, arī pagājušajā nedēļā teju visus vakarus medīju, jo sākās briežu buļļu un aļņu medības, vienu alni jau nomedīju. Medības — tas ir dzīvesveids, ko pieņem un saprot visa ģimene, nevaru iedomāties sevi pavadām brīvo laiku, lasot avīzi mīkstā krēslā, skatoties televīziju un dzerot alu. Esmu mednieku kluba “Briedis” vadītājs, medījam lielākoties Tīrajā purvā, vēl piedalos arī Seces kolektīvā “Lauce”. Medniekam darba pietiek visu gadu — es mežazvērus turpinu piebarot arī vasarā, jo tā ir drošāk, dzīvnieks neieklīst svešā teritorijā, meklēdams ēdamo, bet paliek turpat.
Mednieku klubs slēdz līgumu ar zemniekiem, līdz 1. aprīlim tas jāiesniedz Valsts meža dienestā, kur to reģistrē, un norādītajās platībās drīkst medīt tikai tas mednieku klubs, kuram ir noslēgts līgums. Ir zemnieki, kuri paši piezvana un pastāsta, ka viņu laukos ganās mežacūkas, lai atbraucam, pasargājam, bet ir tādi, kuri par saviem sējumiem neliekas zinis, bet rudenī ir vīlušies, ieraugot izrakņātos un izpostītos laukus. Uz laukiem vasarā biežāk nāk sivēnmātes ar sivēniem, kurus nemedījam, tikai uzmanām un tad pabaidām, šaujot gaisā. Lielākos postījumus zemniekiem nodara mežacūkas, mežam — brieži.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība valdībai pieprasīja nekavējoties piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpei — 22,11 miljonu latu. Pretējā gadījumā medicīnas darbinieki sola rīkot protesta akcijas. Pārāk neiedziļinoties, kam tieši naudas trūkst un kam šoreiz pieprasa, varu teikt, ka sen vairs negaidu neko bez maksas. Mana ģimene jau vairākus gadus ir pārliecinājusies, ka arī par visām bērna analīzēm, pārbaudēm, speciālistu konsultācijām vērtīgāk ir maksāt. Maksājot par vizīti divdesmit — trīsdesmit latu, zinām, ka tā būs kvalitatīvāka nekā tad, ja pāris mēnešu gaidīsim rindā, lai tiktu uz bezmaksas konsultāciju. Diemžēl tā ir. Regulāri vedam bērnu pie speciālistiem Rīgā, vedam pie homeopāta, kur vizīte maksā trīsdesmit latu, bet zāles — no 100 līdz 130 latiem mēnesī. Ja runājam par bezmaksas medicīnu bērniem, man grūti uzreiz iedomāties, kas tieši ir bez maksas? Zinu, ja sieva ved bērnus pie zobārsta, tur gan nekas nav jāmaksā.
Laikrakstos un televīzijā “karstākās” ziņas ir par karadarbību Sīrijā, taču es uzskatu, ka mums par to nav jādomā. Ja kaut kas notiks, mums neviens nejautās, tāpēc labāk lieki nepiesārņot savu prātu un neuztraukties par lietām, kuras nevaram ietekmēt, mainīt vai padarīt nebijušas.
Nedēļas nogalē Latvijā svinēja Tēva dienu. Mums Taurkalnes mežā ir māja un īpašums, kur kopā ar bērniem pavadām nedēļas nogales un visas brīvdienas. Uzskatu, ka tēvam svarīgāk būt kopā ar bērnu ikdienā, palīdzēt, cik vien iespējams, nekā svinēt vienu konkrētu dienu.
Novēlu lasītājiem saulainu nākamo nedēļu un lai darbi veicas!
