Ielīgošanu pirms Jāņu svinībām mūsu senči uzskatīja par pārticības un saticības veicinātāju, tāpēc jāņubērni bija gaidīti katrā sētā un saimnieki neskopojās ne ar sieru, ne alu. Arī mūsdienās pirms Līgo dienas pagastos ir aplīgotas iestādes un sveikti tur dzīvojošie Jāņi un Līgas.
Neretas pagastā Jāņu ielīgošana ir sena tradīcija — gadu gaitā rīkoti dažādi pasākumi. Inta Klimoviča atceras, ka tautastērpos saposušies neretieši braukuši zirga pajūgā un aplīgojuši visas iestādes un Neretā dzīvojošos Jāņus un Līgas, dāvinot ozollapu un puķu vainadziņus. Izrādījies, ka vairāk nekā divdesmit novīto vainagu ir par maz, jo Jāņu Neretā ir vairāk. “Centāmies apciemot un apsveikt visus Jāņus, lai nevienu neaizmirstu. Vienu gadu braucām traktorā, tad devāmies arī uz attālākām sētām, ne tikai pagasta centrā.”
Tradīcijas vēsta, ka jāņubērni aplīgoja visu, ko vien vēlējās. Aplīgojuši savu saimniecību, devās pie kaimiņiem, kur allaž notika arī apdziedāšanās ciemiņu un mājinieku vidū. “Mums bija pašiem savas aplīgošanas dziesmas, ko sacerējām katrai iestādei, veikalam, pašvaldībai, kurām tās arī dziedājām,” atceras Inta Klimoviča.
Bebru pagasta kultūras darba organizatore Sarmīte Rode atceras, ka pirms novada izveidošanas bebrēniešiem bija jauka tradīcija — ik gadu apciemot pagastā dzīvojošos Jāņus, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu: “Sveicām ar dziesmām un mazām dāvaniņām, bet Jāņu prieks un gandarījums par sveicieniem bija milzīgs. Tā bija jauka tradīcija.” Šogad bebrēnieši Jāņus ielīgoja pēc teātra izrādes 20. jūnijā. Arī Aizkrauklē, muzejā “Kalna Ziedos”, ir rīkota Jāņu ielīgošana, piemēram, pagājušajā gadā kopā ar folkloristi Ilgu Reiznieci muzejā varēja pīt vainadziņus.
