Kurmenes pagasta “Zilgalvjos” šajās dienās lieli svētki — rīt vārdadiena mājas saimniecei Inārai Grīnbergai. Ziedoņa plaukumā to svinēt sabrauc radi un draugi no tuvām un tālām Latvijas malām.
Kurmenes pagasta “Zilgalvjos” šajās dienās lieli svētki — rīt vārdadiena mājas saimniecei Inārai Grīnbergai. Ziedoņa plaukumā to svinēt sabrauc radi un draugi no tuvām un tālām Latvijas malām.
Svinības treļļu pavadībā
— Dzimšanas diena man ziemā, bet tad laiks ir drūms un nepatīkams. Tādēļ to plaši nesvinu, turpretī vārdadiena vienmēr aizrit kuplā viesu pulkā, — stāsta Ināra Grīnberga. — Maijs ir brīnišķīgs laiks, kad visapkārt zied un smaržo ceriņi, saulīte silda, putni vītero. Tas ir kā radīts atpūtai pie dabas, tādēļ ciemos brauc daudz radu un draugu.
Trīsdesmit gadu vienā arodā
Ināra Grīnberga ir stomatoloģe, šajā arodā viņa strādā jau trīsdesmit gadu. Pa šo laiku darbojusies dažādās vietās, tomēr Kurmene ne mirkli nav aizmirsta.
— Ilgus gadus strādāju Rīgā, bet uz Kurmeni vienalga braucu, — stāsta Ināra Grīnberga. — Arī tagad te strādāju, tāpat Valles pagastā un sociālās aprūpes centrā “Mēmele” Mazzalvē. Man darbs ļoti patīk, citādi to nedarītu.
Patīk neatkarība
Par stomotoloģi Ināra Grīnberga kļuvusi, no citiem neatkarīgu profesiju meklējot.
— Medicīna mani interesē jau no mazām dienām. Kad pienāca laiks izvēlēties profesiju, ilgi domāju, par ko kļūt, — stāsta “Zilgalvju” saimniece. — Izvēlējos zobārstniecību: darbs gan ir smags, toties neesmu ne no viena atkarīga. Arī rezultāts redzams uzreiz.
Ar smaidu pret bailēm
Daudzi no stomatologa baidās, taču Inārai Grīnbergai ir laba recepte, kā pacientiem palīdzēt pārvarēt bailes.
— Zobārstam uz darbu jāiet ar prieku, vienmēr jābūt labā omā, tad pacientiem bailes kā ar roku atņemtas, — stāsta Ināra Grīnberga. — Ja ārsts pats ir drūms, saguris un īgns, pacienti arī kļūst tādi. Jūtot nogurumu, uzreiz dodos atvaļinājumā. Aizbraucu uz Rīgu, eju uz teātriem, koncertiem, apciemoju draudzenes. Atpūtusies no jauna varu intensīvi strādāt.
Darbs “ieaudzis” sirdī
Apmēram pirms desmit gadiem Ināra Grīnberga stomatoloģes karjeru bija pametusi. Bez darba izturēja divus gadus, bet tas tā “ieaudzis” sirdī, ka ilgāk nav varējusi.
— Tobrīd Latvijā viss mainījās, — atceras Ināras kundze. — Kolhozus likvidēja, daudzi palika bez darba un par zobārsta apmeklējumu pat nedomāja. Jutos nevajadzīga, tāpēc no darba aizgāju. Dzīvoju mājās, tomēr ilgi neizturēju — es bez darba nevaru, tas man ir sirdī. Turklāt pa šo laiku daudz kas mainījies: zobārstniecības iekārtas kļuvušas modernākas, bet pacientu zobi — veselāki. Īpaši cilvēkiem, kuri bērnībā lietojuši fluora tabletes.
