Liepu parka estrādi Jaunjelgavā pieskandināja apmēram 600 dziedātāju un dejotāju no četriem novadiem. Mazie dziesmu svētki “Man stāstīja Daugaviņ’” šoreiz bija veltīti dzelmē nogrimušajam Staburagam.
Ik pavasari skolēni no vairākiem novadiem tradicionāli tiekas starpnovadu svētkos, ko paši rīkotāji un dalībnieki dēvē par mazajiem dziesmu svētkiem, tie katru reizi notiek citā vietā. Pērn skolēnu un jauniešu tautas mākslas kolektīvi tikās koncertā Aizkrauklē, šoreiz — Jaunjelgavā.
Dižkoncertā “Man stāstīja Daugaviņ’” piedalījās Aizkraukles novada ģimnāzijas, Aizkraukles pilsētas sākumskolas, Aizkraukles pagasta sākumskolas, Jaunjelgavas vidusskolas, Neretas J. Jaunsudra-
biņa vidusskolas, Daudzeses, Seces un Mazzalves pamatskolas, Jaunjelgavas novada kultūras nama un Skrīveru kultūras centra kolektīvi. Pasākumu pieskandināja arī Alojas novada Vilzēnu tautas nama ritma grupa “Radirīdirī”.
Pirms svētkiem Aizkraukles bērnu un jauniešu centrs bija izsludinājis svētku logo konkursu. Par labāko atzina Skrīveru mūzikas un mākslas skolas audzēknes Rainas Pērses zīmējumu, kas arī izvēlēts par logo. Tas rotāja estrādi Liepu parkā, un tā autore koncerta sākumā saņēma pateicību par savu darbu.
Vadītāji uz jumta
Svētku režisore Gunita Krievāne stāsta, ka sākotnēji bijis iecerēts svētkus organizēt Vīgantes estrādē Staburagā, taču tā ir krietni par mazu, lai uzņemtu 600 dalībnieku, tāpēc dižkoncerta norisei izvēlēta Jaunjelgava.
“Fantastiski skaista vieta ar īpašu auru,” atzina vairāki skolotāji.
“Staburags, tam arī veltīta svētku ideja: Daugavas stāsti Staburagam par cilvēkiem, darbiem, tēvu zemi un tautu Daugavas krastos šodien,” saka Gunita Krievāne. Staburagam šos stāstus atklāja Saulesmeitiņa, kuru tēlos lieliski iejutās koncerta vadītāji Reinholds Sprukulis no Aizkraukles novada ģimnāzijas un Ilva Lāce no A. Upīša Skrīveru vidusskolas. Viņi pieņēma pat visdrosmīgākās režisores idejas un brīžiem pasākumu vadīja gan no estrādes mūriem pāris metru virs zemes, gan savdabīgas no soliem veidotas slīpas rampas virsotnē.
Ilva un Reinholds klātesošajiem izstāstīja arī interesantākos četru novadu stāstus. Nostāsti vēsta: tie ļaudis, kas Kraukļa upītei lejpusē dzīvojuši, augšēniešus saukuši par aizkraukliešiem, tā radās Aizkraukles un pilskalna vārds. Nereta ir Sēlijas zaļais krasts, Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības un jaunības zeme. Savukārt Skrīveri ir vienīgā vieta Latvijā, kur viesojies Laimes lācis, un tā var dižoties ar daudzām teikām un stāstiem. Mājinieki vēstures laiku lokos lepojas ar savas pilsētas deviņiem vārdiem — Sērene, Neištate, Nairi, Fridrihštate, Jaunpilsētiņa, Jaunā Jelgava, Lubu Jelgava, Jelgaviņa, Jaunjelgava.
“Kājas zīmē Dieva zīmi”
“Katrs putu mākonis Daugavas viļņos prot izdejot saules rakstus, skanot vēja stabulēm. Aizver acis un sadzirdi melodiju, kājas pašas zīmē Dieva zīmi, Austras koku, Māras rakstus,” arī šādi vārdi todien skanēja Jaunjelgavā. Bērni prata izdziedāt ļoti nopietnas un sarežģītas dziesmas, koncertā skanēja gan skaņdarbi no Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuāra, gan Jāņa Vasarieša un Vladimira Kaijaka sacerētā dziesma “Staburags.” Savukārt vieglumu un jes-
trumu pasākumā ievija dejotāji, kuru deju raksti gan uz skatuves, gan ejās starp skatītāju rindām šķita tik viegli un ielīksmojoši. Par īpašu koncertu todien gādāja arī Aizkraukles sadarbības novadu koru virsdiriģents Eduards Grāvītis un koncertmeistare Dace Ramma-Grunte, deju kolektīvu virsvadītāja Inita Kalniņa un citi svētku rīkotāji.
“Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai svētki izdotos, ir labi laikapstākļi, un tie mūs šodien tiešām lutināja,” saka Gunita Krievāne. “Iepriecina talantīgo jauno mākslinieku apzinīgums, dejot un dziedāt prasme, izturība.” Skolēniem mēģinājumi todien sākās jau agri rītā, bet starplaikos bija iespēja doties pastaigā pa Jaunjelgavas promenādi, izbaudīt pilsētiņas krāšņumu un mieru.
Lēnāk no skatuves
Svētku režisore Gunita Krievāne piebilst: nākamajos svētkos dižkoncerta programmā vajadzētu iekļaut arī mūzikas skolu audzēkņu talantus, tas lieliski papildinātu šo pasākumu.
“Lēnāk brauksi, tālāk tiksi,” atgādina Staburags un Saulesmeitiņa, gausinot jauno mākslinieku soli, noskrienot no skatuves. Arī šī rotaļa ienesa savdabību koncerta izskaņā. “Tik emocionāli svētki! Lieliska režija un skaisti vārdi, šodien izdzīvoju vēl vairāk patriotisma un klusa lepnuma nekā lielajos Dziesmu svētkos,” man saka kāda skolotāja no Skrīveriem.
Edvīna Boķa un Elitas Brovackas foto
