Aizkraukles rajona mācību iestāžu kori un deju kolektīvi sākuši apgūt jauno repertuāru, gatavojoties 9. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuri nākamgad notiks no 27. jūnija līdz 3. jūlijam.
“Aizkraukles rajona mācību iestāžu kori un deju kolektīvi sākuši apgūt jauno repertuāru, gatavojoties 9. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuri nākamgad notiks no 27. jūnija līdz 3. jūlijam,” šādu ziņu “Staburags” vēstīja 14. oktobrī, bet jau nākamajā dienā Latvijā izskanēja ziņa, ka nākamā gada valsts budžetā šim pasākumam nemaz nav paredzēta nauda!
Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzēvičs un Ministru prezidents Indulis Emsis gan apgalvo, ka satraukumam nav pamata un budžeta otrajā lasījumā ailīte ar nepieciešamo naudassummu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem tukša nepaliks. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā tāmē svētkiem bija plānoti 2,7 miljoni latu, taču Finanšu ministrijā līdzekļu pieprasījumu noraidīja. Tagad gan ministrs Oskars Spurdziņš atrunājas, ka nauda tomēr būs, taču ne prasītā summa. To, cik naudas būs, zinās aptuveni pēc mēneša.
Pēdējos gados, šķiet, darīts viss, lai Skolēnu dziesmu un deju svētki kļūtu tikai par rīdzinieku prioritāti. Pirmkārt, tikai trešā daļa naudas, kas atvēlēta svētku rīkošanai, tērēta tieši to dalībniekiem — skolēnu ēdināšanai. Pārējo izmanto mākslinieciskām norisēm. Pašvaldībām jārūpējas par transportu skolēnu nogādāšanai Rīgā, kolektīviem jāsagādā jauni tērpi. Arī apgūstot sarežģīto repertuāru, jāaicina konsultants, kurš arī nestrādā bez maksas. Repertuārs ir tik grūts un noteikumi tik stingri, ka tie no svētku dalībnieku saraksta gandrīz uzreiz izslēdz mazo lauku skolu pašdarbības kolektīvus.
Nav nemaz tik viegli apgūt 25 dziesmas, virkni deju. Šogad spēkā arī noteikums, ka viena vecuma grupā deju kolektīvā nedrīkst būt bērni no citas vecuma grupas. Kā lai mazā skolā, kurā ir apvienotās klases, vienā klasē mācās tikai daži bērni, izveido noteikumiem atbilstošu deju kolektīvu? Jau šodien kolektīvu vadītāji atzīst, ka konkurence, lai brauktu uz svētkiem, būs ļoti liela.
Daudzu pašvaldību vadītāji, gaidot Skolēnu dziesmu un deju svētkus, kļūst arvien drūmāki, jo piedalīties tajos maksā dārgi. Kā gan plānot pašvaldības budžetu nākamajam gadam, kurā jāparedz nauda arī šim mērķim, ja pat valsts palaidusi garām tādu “sīkumu” kā naudu Latvijas mēroga pasākumam?
