Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dodas uz ārzemēm ne tikai mācīties, bet arī strādāt. Vieni turp brauc uz dažiem mēnešiem, citi uz pusgadu vai vēl ilgāk. Peļņā brauc ne tikai gados jauni cilvēki, arī pusmūža.
Nav precīzu ziņu par to, cik īsti Latvijas iedzīvotāju pēdējo pāris gadu laikā devušies peļņā uz ārzemēm. Oficiālās iestādes lēš, ka emigrējušo skaits varētu būt pārdesmit tūkstošu, bet neoficiāli aizbraukušo skaits ir daudz lielāks — vismaz pāris simtu tūkstošu. Dažviet Īrijā var justies kā Latvijā, jo visur dzirdama latviešu valoda.Bieži vien dzirdam, ka daudzi nevēlas atgriezties Latvijā, taču maz runājam par tiem, kuri tomēr pārbrauc, un tādu nav mazums. Viņi atgriežas, jo alkst pēc dzimtās valodas, vides un tuviniekiem.Nesen no peļņas Anglijā atgriezās divas manas paziņas, bet vakar mājās pārbrauca vēl viena. Tieši māju, ierastās vides, ģimenes, draugu meitenēm svešumā pietrūcis visvairāk, un tas ir noteicošais, kāpēc pieņēma šādu lēmumu. Turklāt arī tur nav nekāda spožā dzīve, jo krīze ir visur — vietām tā jūtama vairāk, citur mazāk.Santa (23 gadi) Anglijas pilsētā Varingtonā strādāja pusotru gadu. Jaunajai sievietei bija jāveic dažādi darbi, sākot ar ziedu griešanu siltumnīcās un beidzot ar dārzeņu fasēšanu fabrikā. Viņa nopelnīja ļoti labi, bet tikko atgriezās dzimtenē, lai sāktu savu biznesu. Santa nolēmusi atvērt frizētavu un jau sarunājusi telpas. Šo sapni viņa loloja vairākus gadus, turklāt Rīgā apgūts frizieres arods, un Anglijā sakrātā naudiņa lieti noderēs uzņēmuma pamatkapitālam. Tā viņai būs iespēja stabilizēt dzīvi. Santa ir apņēmības pilna un apgalvo, ka galvenais ir uzdrīkstēties un saņemties kam lielākam, jo, lai gan viņai Anglijā bija labi apmaksāts darbs, visu dzīvi būt melnstrādniecei svešā zemē nav viņas mērķis.Viss atkarīgs no paša. Santa varētu būt paraugs ikvienam, kurš bezizejā gatavs padoties, jo situācija Latvijā nemaz nav tik bezcerīga, kā liekas. Katrs pats ir sava veiksmes stāsta autors.Pāris reižu arī es esmu domājusi par darbu ārzemēs, bet tomēr nolēmu palikt te. Labklājība citā valstī ne vienmēr spēj aizstāt mājas. Lai kā būtu, man patīk Latvijā, jo te ir mana ģimene, draugi un citi mīļi cilvēki. Viņi būs vienmēr, un pat lielākas algas vilinājums viņus nespēs aizstāt.
