Dziesmu svētku un futbola jaukumi paskrējuši, varu uzrakstīt, kā es tos pavadīju.
Berta uz mani joprojām ir dusmīga, jo nenopirku aitas. Jaunpils parkā aitas varot “pļaut” zāli, bet mūsu pļaviņā nē.
Lai mājās būtu miers, lai es varētu skatīties futbola pārraides, atdevu Bertai savu biļeti (maksāja 25 eiro, uz ģenerālmēģinājumu pēdējā rindā). Abas ar draudzeni esot visus jaunos bezmaksas pasākumus apmeklējušas. Viendien gan abām izgājis plāni. Tā kā Rīga pilna ar “burgeru” un “kebabu” ēstuvēm, kuras viņām nepatīk, ēdamos esot ņēmušas “groziņos” no mājām. Apsēdušās Vecrīgā āra kafejnīcā, “obers” klāt un liekot šīm kaut ko pasūtīt. Bet viņām neko nevajagot, viss esot pašām groziņos, pat kafija. Solījies pasaukt policiju, ja neiešot prom. Tā nu viņas pusdienojušas Vērmanītī.
Es toties netraucēti bez maksas noskatījos visus futbola mačus (ja neskaita dažus aliņus).
Sestdien bijām Jaunjelgavā uz grāmatas atvēršanas svētkiem. Skaists pasākums! Skolotāja Ilga Bruņeniece uzrakstījusi ļoti vērtīgu un vajadzīgu grāmatu par Jaunjelgavu.
Sveicieni Izabellai!
Tavs draugs Georgs
Sveiks, Georg!
Prieks, ka Tevi saule nav nogurdinājusi un esi spējīgs vēl uzmest pāris rindiņu. Bet nu ir gan tev brikna tā Berta! Ko viņa ar tām aitām darītu, zāle taču gandrīz visa izdegusi? Ja atklāti, man tas karstums kā daudziem citiem nešķiet nekāda dabas katastrofa. Laikam esmu norūdījies, jo, ar Izabellu dzīvojot, man visu laiku ir sajūta, ka dzīvoju seismiski bīstamā rajonā. Nekad jau nevar saprast, kad viņa kā vulkāns atkal izvirdīs. Pēdējā laikā gan viņa man mierīga — sēž pie televizora: jūlija sākumā jūsmoja par Dziesmu svētkiem, pagājušajā nedēļā — par Laimas Vaikules koncertu. Bet par dārzu neliekas ne zinis. Teica gan, ka nedēļas beigās skābēšot gurķus, jo beidzot neviena koncerta nebūšot televīzijā. Mums tie kā prāvi sivēni saauguši.
Šoreiz beigšu, jo Izabella jau sauc no virtuves.
Indriķis
