Piedod, ka neatbildēju agrāk, bet tiešām biju slims. Viss sākās Lieldienās. Aizbraucām visi uz Brīvdabas muzeju svinēt Lielo dienu. Kas tik tur bija! Mana Bertiņa olu ripināšanā saripināja septiņas olas, es gan tikai divas. Mazdēls izšūpojās un piedalījās visādās atrakcijās. Pēc tam skolā esot teicis, ka nākamgad atkal svinēšot nepareizticīgās Lieldienas.
Mana Berta no visām svinēšanām (viņa svinēja visas laicīgās, arī pareizticīgās) bija sakrājusi 17 olas. Salasījusies žurnālos visādas receptes, pagatavoja salātus un olu “mušmires”. Es tā dūšīgi saēdos un gandrīz nonācu viņsaulē. Laikam trīs nedēļas jau nu nevajag glabāt vārītas olas.
Nākamā bēda bija ar vasaras mājiņu. Garnadži bija uzlauzuši durvis, paņēmuši mašīnas atslēgas, atlauzuši garāžu un izvizinājušies ar mašīnu. Būtu vēl dubļus nomazgājuši, tad nezinātu, ka ar mašīnu braukuši. Bet “poliči” gan Aizkrauklē ir malači. Ātri atbrauca, ņēma visādus nospiedumus, fotografēja. Lai tik nu izdodas atrast tos blēžus!
Raksti, kur tu noguldi savus ietaupījumus. Mēs savējos glabājām AB.LV bankā. Labi, ka atguvām. Tagad es savu “zārka” naudu noliku trīs dažādās bankās. Berta, saklausījusies Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Siliņu Andra reklāmās, savējo uzticēja “Norvik” bankai. Tai par īpašnieku esot “ārzemnieks” Grigorijs Guseļņikovs. Ka tik nu viss beigtos labi!
Ar sveicienu — Georgs
P.S. Vakar tā lustīgi nosvinēju vārdadienu, šodien nevaru savas brilles atrast. Neņem ļaunā, ka tik neskaidri rakstu. ◆
