Jau gribēju Tev rakstīt un izkratīt sirdi, bet tu jau laikam, to jauzdams, uzrakstīji pirmais. Mums ģimenē tagad ir īstais hokeja trakums. Tas jau vēl nebūtu nekas, bet Izabella tā fano par hokeju, ka man radusies konkurence alus dzeršanā. Kad mūsējie spēlēja ar dāņiem, viņa viena pati izdzēra divus aliņus. Spēlei ar zviedriem biju spiests nopirkt kasti alus, citādi Izabella tā uzkundzējusies, ka paliktu sausā. Turklāt šo spēli skatījāmies kopā ar draugu ģimeni. Ceru, ka pēc čempionāta beigām viņa šo nodarbi atmetīs, jo alus tomēr ir vīru padarīšana.
Ar Izabellu šomēnes gandrīz neiespējami kontaktēties. Te viņa pārņemta ar hokeju, te ar Eirovīziju (cik viņa bija nikna, ka neuzvarēja viņas favorīts zviedrs), te ar seriālu “Svešā seja”. Turklāt viņai šķiet, ka visas tās sēnalas ir obligāti jānoskatās. Tā ka reāli redzu tikai viņas miesu, gars ir pavisam citur. Saku viņai, ka vajadzētu taču kaut ko dārzā darīt, bet viņa tik atcērt: “Nav laika!” Un galu galā ziedošs pieneņu lauks izskatoties estētiski skaisti! Nu pasaki, ko es tādai “māksliniecei” varu iebilst?
Tu rakstīji par 8. un 9. maija svinībām galvaspilsētā, mums gan te provincē viss mierīgi.
Tas arī šoreiz viss. Raksti, kā Tev veicas ar dārza darbiem! Agri vai vēlu, mums tiem arī klāt jāķeras!
Sirsnībā — Tavs draugs Indriķis
