Gan jau mani daudzi pazīst — esmu Tors. Savulaik esmu gozējies avīžkonkursos, bet svētku priekšvakarā gribu pastāstīt, kā man klājas. Tiem, kas nezina — esmu pļaviņietis un, kā savulaik teica galvenā varone filmā “Limuzīns Jāņunakts krāsā’’: “U meņa vse dokumenti v porjadke!” (man visi dokumenti kārtībā). Jā, esmu suns ar dokumentiem, jo bez tiem ne tikai cilvēki, bet arī suņi nekur tālu nevar tikt. Es tagad mācos Jēkabpils suņu skolā. Varbūt tāpēc man tāda piekrišana. Man tagad ir cerēšanās laiks ar Grētu — tā sauc manu jauno draudzeni. Ļoti izskatīga un līdzīga man. Es nezinu, kas manī ir tik pievilcīgs, varbūt tā ir mana labsirdība — uz mani kā trakas “acis met” arī kaķenes. Kā viņas mani lutina — pat austiņas izmazgā! Bet kas tad man — jūtos kā aristokrāts. Tiesa, viņas manu labsirdību dažkārt izmanto savtīgos nolūkos — apēd manas pusdienas. Es jau par to īpaši neskumstu, vieglāk ievērot diētu. Jā, jā, diētu ievēro ne tikai sievietes. Es arī nodarbojos ar sportu. Katru rītu skraidu pa promenādi un reju tā, lai visi dzird. Būtībā izpildu gaiļa funkcijas un modinu pļaviņiešus uz darbu. Tagad jau neviens ar vistkopību negrib nodarboties un gaiļus var redzēt tikai zooloģiskajā dārzā. Pats svarīgākais jaunums — man tagad ir draugs Riko. Nesen iepazināmies, viņš man dzīvo kaimiņos. Tā ka mana dzīve iet tikai kalnā. Lai jums būtu tāpat!
Tora domas pierakstīja
Ināra Sudare
