Blaumanim ir luga ar nosaukumu “Skroderdienas Silmačos”, bet mums bija “Skursteņslauķu diena Strazdiņos”. Tas notika tā: septembrī, sākot kurināšanas sezonu, konstatējām, ka dūmo krāsnis. Tātad jātīra skurstenis. Georgs gribēja to izdarīt pats, bet es neatļāvu. Vajadzīgs taču sertificēts (ne jau pret kovidu vien) meistars. Tāpēc pieteicāmies rindā un pacietīgi gaidījām divus mēnešus. Mums paziņoja, ka skursteņslauķis būšot 3. decembrī pulksten 16. Noteiktajā dienā vakarā redzu — mūsu mājai tuvojas trīs melni vīri melnās maskās. Es tā pārbijos, ka nevarēju pat durvis atvērt, domāju, ka tik nav robežas pārkāpēji! Labi, ka Georgs turējās braši un drosmīgi atvēra durvis. Izrādās, šie visi trīs ir skursteņslauķi, bet es taču biju pasūtījusi tikai vienu. Darbojās viņi lieliski. Izrādījās, ka viens no viņiem ir burvīga dāma. Darbu viņi veica godam. Beigās mūs uzcienāja ar garšīgām skursteņslauķu bonbongām. Krāsns tagad kuras rūkdama, un malkas arī vajag daudz mazāk. Lūk, ko nozīmē sertificēti skursteņslauķi! Ar sveicieniem Berta
