Mani sauc Džesika. Drīz man apritēs astoņi gadi, un es esmu dūšīga kaķene — sveru 8 kilogramus. Nosūtu konkursam “trīs mirkļus” no manas dzīves. Dzīvoju pilsētā, un vasarā mani aizved uz dārza māju.
Esmu valdonīga un diezgan dusmīga — nagi un zobi, kā arī niknā balss ir vienmēr kaujas gatavībā. Negribu, ka mani ņem klēpī, bužina vai glāsta, kad man tas nepatīk. Dzīvoklī dienu pavadu, guļot saimnieces gultā. Kad biju jaunāka, mīļākā vieta bija uz aizkaru stangas un nolēkt saimniekam uz pleciem. Arī uztura ziņā esmu izvēlīga — ēdu tikai svaigas aknas, sauso kaķu barību ar lasi. Pienu, zivis es neēdu.
Raksturs man ir drausmīgs: negribu nekādus ciemiņus manu saimnieku mājās — viņus es sagaidu, skrāpējot un kožot kājās. Tāpat ar zobiem un nagiem “pārmācu” savus saimniekus, ja kāds no viņiem, garām ejot, pieskaras man vai ja laikus nedabūju aknas. Citādi esmu godīga un tīrīga kaķene, neko nezogu, putnus un peles neķeru. Vakaros kārtīgi eju gulēt saimnieces gultā.
Domāju, ka arī Kaķa gads manu raksturu nemainīs un saimnieki mani kops un mīlēs tādu, kāda esmu.
