Lai gan 1. aprīlis ir joku diena, taču tas, ka Kokneses senioru klubiņa “Pīlādzītis” vadītājai Zentai Bērziņai apritēja apaļa jubileja, nemaz nebija joks. Tāpat kā tas, ka viņa nepalika bez ziedu pušķa un apsveikuma dziesmas.
“Pārsteigums izdevās!” saka sveikšanas iniciatores, “Pīlādzīša” pārstāves Lība un Zigrīda, kuras svinīgo ceremoniju uzņēmās visa kolektīva vārdā. “Lai nerastos haoss Paugu ielā, par kura radīšanu varētu nākties šķirties no 2000 eiro, atļāvāmies visu “Pīlādzīša” odziņu un kātiņu vārdā Zentu sveikt divatā,” viņas ziņoja kolektīva biedriem izveidotajā “Whatsapp” grupā.
Šī bija Zentas neparastākā dzimšanas diena — apsveicējiem ierodoties un runājoties no divu metru attāluma, ar gumijas cimdiem rokās, bet dāvanas pēc jubilāres vēlmēm tika saliktas krūmā.
“Novēlam visu, visu, visu to labāko, veselīgāko, skaistāko, bet galvenais, lai tev sokas visos darbos, lai tavas idejas un nodomi maksimāli īstenojas! Tagad kopumā un īsumā: možu garu, spēku kaulos, darba sparu! Tam, kas vienmēr pats ir kustīgs, dzīves laiks ir arī lustīgs! To visu tev vēl “Pīlādzītis” — odziņas un kātiņi,” tā jubilārei vēlēja “Pīlādzīša” pārstāves.
Lai šo mirkli varētu atcerēties pēckrīzes laikā, viss tika iemūžināts video. Arī apsveikuma dziesma: “Augstu laimi, prieku no sirds vēlējam!”
Kad sazinājāmies ar jubilāri, viņa kā arvien bija možā garastāvoklī un puspajokam, pusnopietni teica: “Tagad jau katrs dzīvojam savā Sūnu ciemā. Neko nevar lāgā saprast — visi ir kā pensionāri. Taču pats jaukākais — daži sliņķi ir palikuši ļoti čakli. Es pati, kamēr vien varu kustēties, tikmēr kaut ko daru. Piemēram, tagad esmu nolēmusi pārstādīt pūpolvītolu. Kas attiecas uz dzimšanas dienu — nu kur vēl labāk? Galds nav jāklāj, puķu arī mazāk kā parasti — nebūs vāzes jāmazgā,” smej gaviļniece. Darbīga un čakla, bez panikas, ar reālu skatu uz dzīvi un smaidu uz lūpām — tāda ir Zenta, kuras tālrunis no apsveikumiem todien vai pārkarsa, — vismaz pār to vīrusam nebija varas. ◆