Kad gada beigās rīkojām fotokonkursu dzīvnieku draugiem, saņēmām daudz fotogrāfiju — vienā no tām bija redzama sniegbalta suņu mamma ar kucēniem. Pēc lasītāju lūguma ar attēlā redzamo “fotozvaigzni” tuvāk iepazīstina tās saimniece Inga Gailīte.
Ideju par suni rod internetā
Lai gan internetu var uzskatīt par laika zagli, dažkārt ir arī kāds labums, piemēram, satiekas un iepazīstas cilvēki, kuri dzīvo dažādās pasaules malās. Savukārt Inga, kura mīt Meņģeles pusē, stāsta, ka bez interneta nebūtu tikuši pie Volfa — tā sauc vienu no viņas baltajiem Šveices aitusuņiem. Bet sākās viss pavisam prozaiski — cienījamā vecumā nomira ģimenes mīlulis krancis, un vajadzēja lūkot pēc jauna drauga. Domāja paņemt kādu no patversmes, līdz mamma internetā ieraudzīja sniegbaltu skaistuli. “Es gribu tādu suni!” tāds bija viņas lēmums. Meita un dēls centās viņu atrunāt — tas taču šķirnes suns, turklāt vēl dārgs. Bet mamma palika pie sava. Tā saimniecība gadu vispār iztika bez mājas sarga. Laikam jau sapnis par balto skaistuli bija tik liels, ka pēc gada vairāku apstākļu sakritības dēļ mammas vēlme piepildījās — brāļa studijām sakrātā nauda kļuva lieka, jo viņš tika budžeta grupā, arī suns, kuru bija paredzēts pārdot kādam saimniekam Maskavā, palika Latvijā. Tā pirms pieciem gadiem Gailīšu ģimenes pagalmā ieradās jauns iemītnieks ar visiem “papīriem”, vārdā Volfs. Mīļš, paklausīgs, uzticīgs.
Ne ziņas, ne miņas
Taču arī paklausīgajiem kādreiz gadās izdarīt blēņas. Reiz viņš saimniekiem sagādāja pamatīgu pārbīli. Vienkārši pazuda. Saimnieki visu dienu viņu sauca gan pagalmā, gan meklēja pie kaimiņiem, bet no Volfa ne ziņas, ne miņas. Kā ūdenī iekritis. Pašā vakarā, ieejot sūkņa telpā, saimniekus sagaidīja pamatīgs pārsteigums — galvu nodūris, no tās iznāca pazudušais. Izrādās, viņš pats sevi nejauši bija iekrampējis un saviem spēkiem vairs netika ārā. Laikam pats ļoti nobijās, jo saimniekiem par sevi nedeva nekādas ziņas ne rejot, ne skrāpējoties gar durvīm. Pēc tam gan visu dienu bija nokaunējies un atbilda salīdzinājumam “staigā kā nopērts suns”.
Draudzene
no ārzemēm
Lai gan Volfs bija draudzīgs ar citiem saimniecības iemītniekiem, taču kāda, ar ko varētu kopā padraiskoties un izmēģināt balsi, nebija. Viņam vajag draudzeni — lēma ģimenes “konsilijs”, un tā pirms trim gadiem saimniecībā ieradās “ārzemniece” Lila no Somijas. Izrādās, Šveices aitusuņu Latvijā nemaz tik daudz nav. Nu Volfs un Lila jutās kā vienota komanda — kur viens, tur otrs. Kad Volfs dzīvoja vientuļnieka dzīvi, viņš nekad negāja prom no mājām, kaut arī tai apkārt nebija sētas. Taču tad reizēm ar draudzeni paņēma “suņu brīvdienas” — vienkārši abi pazuda no mājām. Kādreiz tam par iemeslu bija kāds pamanīts zaķis, kādreiz — alkas pēc brīvības. Bet tas jau vēl nebūtu nekas. Reizēm viņu klaiņojumi ieilga, jo bija gana tāli un nevarēja vairs atrast ceļu uz mājām. Labi, ka tuvējā apkārtnē zina, no kuras sētas skaistuļi ieradušies, tad parasti saimniekiem ziņo, lai brauc pakaļ. Brīvsoļu dēļ tagad suņus retāk laiž ārā abus kopā.
Saimnieki visā
Latvijā
Ja par Lilu un Volfu runā kā ģimeni, tad tā noteikti ir ideāla, turklāt ar bērniem svētīta. Lila ļoti respektē Volfu. Ja viņš, piemēram, dzen govis ganos, Lila skatās, kā to dara draugs un tikai pēc tam iesaistās pati.
Pērnā gada nogalē Gailīšu sētā bija priecīgs notikums — dienas gaismu ieraudzīja Volfa un Lilas bērniņi — deviņi balti kucēniņi. Lilai tās bija pirmās dzemdības. Inga stāsta, ka, tās gaidot, bija pamatīgi sanervozējusies, jo baidījās no sarežģījumiem, taču viss noritēja bez problēmām. Nu jau kucēniem ir jauni saimnieki teju visā Latvijā — Ogrē, Cēsīs, Siguldā, Koknesē un citviet.
* * *
Inga uzskata, ka labākus, skaistākus un uzticīgākus draugus par Volfu un Lilu neatrast. Un tas nekas, ja reizēm gadās pārpratumi.
Uzziņa
* Baltais Šveices aitusuns izskata ziņa ir identisks vācu aitusunim, atšķirīga ir tikai apmatojuma krāsa. Tam var būt īss, vidēji garš vai garš apmatojums. Garspalvainajam tipam nav pavilnas slāņa. Krāsa vienmēr ir balta.
* Temperaments — baltais Šveices aitusuns ir draudzīgs, vērīgs un lojāls. Tas vienmēr vajadzības gadījumā aizstāvēs savu ģimeni.
* Dzīves apstākļi — labi dzīvos dzīvoklī, ja būs pietiekami daudz vingrinājumu ārpus telpām. Iekštelpās ir salīdzinoši neaktīvs un vislabāk jūtas lielā, plašā piemājas sētā.
* Šķirnes vēsture — šķirne ir cēlusies ASV, Kanādā un Eiropā no vācu aitusuņiem. Baltais Šveices aitusuns nav ticis krustots ar kādu citu suņu šķirni kopš tā ievešanas Ziemeļamerikā.
* Ir izmanīgi kustīgs, allaž izgudro, ko darīt. Arī ļoti “runātīgs”, vienmēr gatavs izlocīt balsi gan viens pats, gan kopā ar kaimiņu suņiem.
Avots: www.dogbreedinfo.com
Baltā Šveices aitusuņa
* dzīves ilgums: ap 12 gadiem,
* svars: 25 — 35 kg (kucēm), 30 — 40 kg (suņiem),
* augstums skaustā: 55 —
61 cm (kucēm), 60 — 66 cm (suņiem),
* apmatojums mainās divreiz gadā,
* var būt atturīgs vai pat aizdomīgs attiecībās ar svešiniekiem, bet tas nekad nebūs bez iemesla agresīvs.
