Vecmamma man atstāja grozu ozola zīļu.
Teica – kad iesēsi, jutīsi Latviju mīļu.
Vecmamma man atstāja savu soli ņipru.
Teica – kad tā iesi, turēsi Latviju stipru.
Vecmamma man atstāja aveņu tēju.
Teica – kad to dzersi, nebārsi Latvijas vēju.
Vecmamma man atstāja Latviju pašu.
Neteica, lai to mīlu. Viņai nebija par to bažu.
(U. Auseklis)
