Aizkraukles novada kultūras namā sumināja tos cilvēkus, uzņēmumus, iestādes, sabiedriskās organizācijas, kas iesaistījās 2013. gada svarīgāko notikumu veidošanā. Notikumu autori, veicinātāji saņēma Pateicību un mākslinieces Ināras Zenfas veidoto māla balvu ar uzrakstu “Gada notikums” — tajā attēlots krauklis, kurš brauc ar velosipēdu.
Filmas “Zaudētā Daugava” pirmizrāde
Pērn ir bijis daudz svarīgu notikumu — novada kultūras nama direktores Antas Teivānes veidotajā pārskatā tādu ir ap 40. Par daudziem esam rakstījuši “Staburaga” lappusēs.
Balvas pasniedza vairākās nominācijās, un ikviens par aktīvāko cilvēku veikumu varēja pārliecināties, apskatot fotoattēlus un vērojot videosižetus.
Sarīkojums sākās ar filmas “Zaudētā Daugava” pirmizrādi. Filma tapusi ar “Daugavas savienības” atbalstu un stāsta par laiku, kad Staburaga klints vēl nebija applūdināta.
Daugavas muzeja darbinieki kādreiz devušies ekspedīcijā, vācot materiālus par laivām, plostiem, skaistākajām vietām, cenšoties saprast Daugavas lomu Latvijas ekonomikā un folklorā. “Iecere veidot šādu filmu radās, satiekot kādreizējā Rīgas galvenā mākslinieka Georga Baumaņa atraitni,” atceras Daugavas muzeja direktore Daina Lasmane. “Zinājām, ka Georgs Baumanis kopā ar mākslinieku Jurģi Skulmi pa Daugavu ir izbraucis visu applūdināšanai paredzēto zonu un to filmējuši. Lai gan neticēju, ka piecdesmito gadu sākumā uzņemto filmu vēl varētu rādīt, man nebija miera, un es lūdzu filmu studijas puišus paskatīties, vai ir vērts ko iesākt. Skatoties vēsturiskos kadrus, viņi izsaucās: “Lūk, kāds izskatījies Staburags!” Viņi to redzēja pirmo reizi. Tad es sapratu, ka mēs esam parādā gan tai paaudzei, kas Staburagu ir redzējusi, gan arī tai, kurai gribam atgādināt par Daugavu, pastāstīt par vēsturi. Ginta Grūbes dibinātā SIA “Mistrus Media” vēsturiskos kadrus “pārcēla” videofilmā. Mēs nebūtu varējuši izveidot videofilmu bez atbalstītājiem — Salaspils pašvaldība viena nevarēja izdevumus uzņemties, un es ar drebošu sirdi lūdzu naudu “Daugavas savienībai”. Tās valde arī iedegās par šo ideju, un, pieaicinot arī citus labdarus, tapa šī filma. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ar “Latvijas valsts mežu” atbalstu top arī otra videofilma — par Latvijas plostniekiem.”
Ar “Daugavas savienības” atbalstu restaurētas arī dažādu autoru gleznas, kas izstādē “Daugavas krastu likteņstāsti” apskatāmas kultūras nama vestibilā un aptver apmēram 100 gadu periodu. “Domāju, daudzi tās nav redzējuši,” sacīja muzeja “Kalna Ziedi” direktore Dzintra Cepure. “Tā bija muzeja fondos iegūlusi manta, ko neviens nevarēja apskatīt. Esam gleznas restaurējuši, ieguvuši jaunus rāmjus. Vecākā glezna ir no 1913. gada, bet tā ir tik vērtīga, ka to var apskatīt tikai muzejā.”
Attīstās ziedošanas kultūra
Par darbu nākotnei balvu saņēma SIA “AKZ”: Viļņa Plūmes stipendiju fondā uzņēmums pērn ziedojis vislielāko summu — 3000 tūkstošu latu. “Pēdējo 10 — 15 gadu laikā Latvijā ir attīstījusies ziedošanas kultūra, sabiedrības pašpalīdzības spēja,” sacīja Māris Plūme. “Es visas iniciatīvas iedalu divās daļās: vieni palīdz risināt tagadnes problēmas, bet citi skatās nākotnē, kur viņu ziedojuma atdeve nav tik acīm redzama. Un tāds ir arī šis stipendiju fonds, kas palīdz talantīgiem jauniešiem tikt uz priekšu. Paldies daudziem simtiem aizkraukliešu, kuri ir ziedojuši! Tomēr lielāko tiesu dod uzņēmēji, kuriem rocība ir lielāka. Viena no dāsnākajām un regulārākajām ziedotājām no pirmās dienas ir SIA “Pakavs”, regulāri ziedo arī “Virši — A”. Prieks, ka uzņēmumiem ir pievienojies “AKZ”.”
Apbalvo par traku ideju
“Reizēm aizkraukliešiem prātā ienāk dažādas trakas idejas. Tāpēc jau arī pašvaldībai biedrības patīk,” sacīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Anta Teivāne. “Mums ir nostalģija par to, ka Aizkrauklē kādreiz notika auto sacensības, īpaši padomju laikā tas bija brīnišķīgs veids, kā nedēļas nogali pavadīt kopā ar ģimeni. Biedrības “Eissracing” vadītājs Raivis Galviņš un entuziasts Jānis Venderots ierosināja Aizkrauklē izveidot autotrasi, un pašvaldība viņiem iznomāja zemi desmit gadiem Daugavas kreisajā krastā, lejpus Pļaviņu HES. Pagājušā gada janvārī notika pirmās sacensības autosprintā. Trases izveidošana ir gada notikums sportā, tādēļ pašvaldība pateicas abiem entuziastiem.”
Saules mūžu
Aizkrauklei!
“Ar lielu prieku vēroju, ko ir izdomājuši jaunieši — pat velosipēdu izgudrojuši,” pajokoja Aizkraukles Goda pilsonis Harijs Jaunzems. “Tātad nākotnē viņi izgudros vēl daudz lielākas un nozīmīgākas lietas. Ceru, ka šis velosipēds nevienu neaizvedīs uz Īriju, Angliju, viņi paliks te un labos darbus turpinās. Lai Aizkraukle turpina plaukt!”
“Kas tad ir pilsēta? Ne jau tikai ielas un nami, svarīgākie ir cilvēki, kuri visdažādākajās jomās kārtīgi, atbildīgi dara savu ikdienišķo darbu,” sacīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Dažkārt palasu, ko mūsdienu jaunieši raksta sociālajos tīklos. Ir patīkami, ka viņi saskata labas pārmaiņas un saikni ar Aizkraukli nezaudē. Paaudzēm roku rokā veidosim Aizkraukli arī turpmāk! Kā lasīju sociālajos tīklos — saules mūžu Aizkrauklei!” ◆
