Svētā Pētera un Pāvila diena
29. jūnijā ir katoļu baznīcas svētki, Kurmenē tos sāka atzīmēt 19. gadsimta vidū. Pārtraukums bija padomju okupācijas laikā, un svētkus atsāka svinēt 1989. gadā. Arī tagad Kurmenē lepojas ar skaisto tradīciju, un 29. jūnijā te biežāk kā citos svētkos var satikt bijušos
kurmeniešus.
Sveica gaviļniekus
Svētku gaisotni rada rosība dievnamā, ar meijām izrotātā estrāde un cilvēki, kurus ikdienā pagasta ielās tik lielā skaitā redz ļoti reti. Kamēr daļa ļaužu misē, darbošanās notiek arī estrādē, kur vīri iekārto skatuvi.
“Kādreiz sveicām individuāli katru Pēteri, kurš ieradās uz pasākumu, bet nu jau vairākus gadus šādas tradīcijas nav. Arī šajā Pēterdienā ar valliešu nodejoto “Lustīgo kadrili” sumināja visus 29. jūnija vār-
dadienas gaviļniekus — Pēterus, Pāvilus, Paulus un Pauļus,” stāsta Sarmīte Ķīse, Kurmenes tautas nama vadītāja. “Varbūt kādam šķiet, ka darbdiena, ko tur svinēt, bet es domāju, ka šī tradīcija mums jāsaglabā, tāpēc Pēterdienu Kurmenē svinēja, svin un svinēs!” Jautāju Sarmītei Ķīsei: cik 29. jūnija vārdadienas gaviļnieku — Pēteru — dzīvo Kurmenē? “Viens uz Rīgu pārcēlies, otrs aizbraucis uz ārzemēm, pagastā kādi trīs, četri būs.”
Vārdā nesauc
Pēterdienā pirms dievkalpojuma pie baznīcas sastopu no Vecumnieku pagasta atbraukušo Pēteri Makšimu. Viņš pie dievnama ir kopā ar māsu Skaidrīti un draugu pulciņu — Daini Kozlovski, Maldu Balodi un Modri Vinogradovu.
Pēteris atzīst — kādreiz viņam savs vārds negāja pie sirds, bet tagad patīkot. Vārdā gan viņu reti dēvē, visādi citādi: Petruha, Pičuks, Petjka, Pēcis, Pēčuks, Pjotrs.
“Tepat dzimis, audzis, pamatskolu beidzis, un līdz armijai nodzīvoju Kurmenē, tagad Vecumniekos,” stāsta Pēteris Makšims. “Kamēr vēl Kurmenē dzīvoju, Pēterdienas tradīcija nebija atsākusies, bet kopš 1989. gada to atkal svin. Katrā vārdadienā parasti braucu šurp pie māsas ģimenes, mammas, arī skolasbiedri un vecie puikas — turklāt sen neredzēti un nesatikti gadās. Paciemojamies, tad uz baznīcu. Koncertu ne katrreiz apmeklējam, bet baļļuku vienmēr obligāti — kaut stundiņu vai divas. Lai dabūtu brīvdienu, šajos Jāņos strādāju, bija jāizvēlas — Jāņus vai Pēterus brīvus. Reti, bet ir gadījies strādāt arī vārdadienā.”
Pētera māsa Skaidrīte Zemīte stāsta, ka šie svētki ģimenē ir gaidīti un tajos galvenais ir satikšanās prieks. “Brālis vienmēr cenšas izbrīvēt dienu, reti bijis, ka Pēterdienu atzīmējam bez viņa,” stāsta Skaidrīte. “Man ir dēls Jānis, un tāpēc arī šie svētki mūsmājās noteikti ir svinami. No Jāņiem līdz Pēteriem valda tāda laba svētku sajūta. Brālim dzimšanas diena ir 13. augustā, un arī to bieži atzīmējam kopā, šajā dienā vienmēr cenšamies kaut kur aizbraukt, paceļot tepat pa Latviju.”
Svētku bija daudz
“Maz mūsu vecuma cilvēku te uz vietas palicis, izklīduši,” spriež satiktie kurmenieši. Interesanti, ka visi pieci kādreiz dzīvoja vienā ielā un tā jokojoties bija nosaukta par “švāģeru ielu”. Tad gan svētku iznāca daudz — no mājas uz māju gāja svinēt. Tāpēc visiem ir daudz skaistu atmiņu, ko retajās tikšanās reizēs pārcilāt.
Laika gaitā daudz kas mainījies un “švāģeru ielas” vairs nav. “Tāds draugu, radu pulciņš bijām, vienā ielā visi dzīvojām. Mēs ar Pēteri, Modris un Dainis te dzimuši un auguši. Es pati tagad dzīvoju citā mājā, brālis Vecumniekos, tikai Dainis un Malda turpat vēl dzīvo. Dainis Kurmenes skolā ceturtdaļgadsimtu nostrādājis, bet viņa dzīvesbiedre Malda, pēc izglītības feldšere, te sāka strādāt pirms 40 gadiem. Modris, mans klasesbiedrs, mana vīra radinieks, jau desmit gadu dzīvo Anglijā,” stāsta Skaidrīte Zemīte.
Uzziņa
Latvijā ir 9320 Pēteru — liecina informācija Pilsonības un migrācijas lietu personvārdu datubāzē. Vairākiem desmitiem Pēteris ir viens no vārdiem, latviešiem neierastākais salikums ir Pēteris Roberts Leslijs, Pēteris Sesils, Mariss Pēteris Mišels, Brennans Pēteris Mikāns, Čārlijs Pēteris.
